Jā - negribu to visu krāsot melnu un baltu. Bez tas SVF naudas, mums būtu grūti; tomēr es domāju, ka viņu nosācijumi (structural adjustment package) nepalīdzes, pat izraisis sliktāku situāciju. Nodokļu pacelšana un Publiska sektora griezieni (īpaši tiem, kam jau bija mazas algas) nozime, ka pieprāsijums pakalpojumiem/produktiem samazināsies. Un zini - ta ir ķede (chain). Musu uzņemums nebija saistīts ar šo asset bubuli, bēt daži uzņemumi no musu klientiem bija - un, nū man nevajag paskaidrot, ka tas notiks, un drīž tas ari varētu riktīgi apdraudēt Jūsu ģimenes uzņemumu (the chain rattling at the door). Tas nozimes, ka būs vairāk erm, kā ir latviski foreclosures?, kas ari izrasis problemas bankam, un tas nozime, ka būs vairak iespejāms, ka bankas gribes izmantot to drošības spilvēnu utt..


Un šeit, es gribētu norādīt dažas pretrunas tavā argumentācijā:

"Par jebkuru rīcību šajā dzīvē ir jāuzņemas atbildība. Vainot ārējos apstākļus, manuprāt, ir bērnišķigi."

Uh huh, bēt agrāk tu apgolvāji, ka Parexa grūtības bija deļ problemas ar akcijām krievijā - es teiktu, ka tas izklausas pēc ārējiem apstākliem.

Turklāt, ja šis drošības spilvens tiks lietots, tad kāpēc, ja ne ārējiem apstākliem?

Pretruna/liekulība ir īpaši liela, tāpēc ka tad, nod. maksātajiem (kam jau ir savas saistības) būs jāmaksa gan par tām, gan par banku saistībām (kamēr banku pārstāvi, laikām pateiks viņiem, ka "nevajag vainot ārējos apstākļos") kad viņi sudzes, ka vairs nav iespējams atmaksāt.

Turklāt, agrāk tu rakstīji, ka "Man liekas, ka šajā ziņā tiks cauri labākie, kas spēs izdomāt kā izdzīvot (arī nemaksājot nodokļus)."

Uh huh, un tie uzņemumi, kas maksa nodoklus nevarēs konkurēt - un būs arvien mazāk iekasētu nodokļu: sekas tam, bus ka būs jāgriež izdevumus vairāk (mores schools, hospital closed, more emigration, less paid-in tax, more cuts un tā talāk).

Labi -pietiek - ar cieņu

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tas vai mēs/SVF izraisīs tikai sliktāku situāciju rādīs laiks (kaut gan LB domā par 2 - 2,5% IKP pieaugumu 2011.gadā un šodien Moodys it kā taisās nākotnes prognozi LV likt uz "stabils"). Protams, arguments, par lejupejošo apli, un ķēdi ir vērā ņemams. Tur nav variantu - visi ciešam (man alga par 30% mazāka, peļņa no IU šogad būs min. par 50% mazāka) un es, godīgi sakot, nesaprotu kā šodien var izdzīvot daudzas grupas (ģimenes bezdarbnieces, lielo kredītu ņēmēji (kaut gan bankas jau nevar paņemt no nekā un kaut ko jau dara), utt), tāpēc, brīžiem ienāk prātā tāda ķecerīga doma, ka "varbūt nav tik slikti kā visi saka, jo kaut kā jau cilvēki izdzīvo" Bet tas tā, privāti. Nezinu, ko un kā jādara, lai mazinātu gan budžetu, gan izvairītos no ķēdes, bet zinu, ka vienā brīdī tas apstāsies (ekonomika nekur nepazudīs). Ekonomikas kritums tās zemākajā punktā gan nav nekāds mierinājums.
Gribēju gan pateikt, ka ekonomika nav matemātika un ir ļoti nenoteikta. Piemēram, mani vairāk uztrauc ka nerūpējas par izglītību un zinātni, jo tieši no tā ir atkarīga nākotnes izaugsme (uzticos Sarkozī).
Bet tas sākums visam, ir doma, ka budžeta izdevumi ir jāsamazina. Un jāsamazina pa 500milj. gadā (vienīgie aizdevēji prasa un ja ņem vairāk un nesamazina eiro nevar ieviest). Teiksim tā - neesmu ekonomists un mani spriedumi bieži vien nāk no cilvēkiem, kuriem uzticos, no tā ko izlasu i-netā un kaut kāda veselā saprāta (cik nu man tas ir). Tas, ka budžets ir jāsamazina, par to nešaubos (nav variantu). Jautājums kā? Kā samazināt katru gadu par 500.milj? Šeit sākas problēmas. Ko izvēlēties? 30% sociālais (neaiztikt!), 1.5% (70milj.) deputātu algas un ministriju ierēdņi (cik var paņemt?). 20% ES fondu apguve (neaztikt), 3.5% (parāda apkalpošana, % maksājumi (nevar aiztikt). Paliek 50% (veselība, izglītība, iekšlietas, utt) (2miljard.) no kuriem 25% ir jāsamazina. Ko aiztikt? Un šeit es tiešām, daudz un daudz kur nepiekrītu samazinājumiem, bet apzinos, ka ir ļoti grūti samazināt caur reformām uz ātru roku + daudzu muļķība un pretdarbība no ierēdņiem - mani tas kaitina, bet algas tāpat nekur nepaliktu. Domāju, ka varēja strādāt labāk, bet arī ar perfektu darbību šajā situācijā pat manāmi labāk nebūtu (runa ir, ka šie procesi var nākotnei kaitēt - kā jau Tu teici). Cik saprotu, Tu neesi dzīvojis LV visu mūžu, bet man tikai šogad pienāca atskārsme, eu! arī nodokļi jāmaksā, jo pirms tam tādu nebija. Pilnībā piekrītu apgalvojumam, ka mums nodokļi (kopējā masa) par mazu, jo ja grib labu veselības aprūpi, tad jābūt labai sistēmai + jābūt naudai. LV kopējā nodokļu masa ir (tagad) 30%, ES vidēji 39%. Vienkārši jāprasa pareizos sektoros. NĪ jābūt 1%, no algas 15% (nevis 26%) Un progresīvi.
Otrs - valsts minimāli šajos apstākļos (kad pašai jāsamazina) var palīdzēt privātajam sektoram. Un privātais arī cieš dēļ savas muļķības - tā nav valsts vaina pa lielam. Daudziem Sia iekrājumi ir uztaisīti. Privātais krīt pa 30% un, protams, tam ir sekas. Jārūpējas par maznodrošināto, bet, tas atkal, manuprāt valsts daudz dara - emocionāli nepietiekami, bat kaut ko dara.

Par pretrunām. Bijā tā - "Vainot ārējos apstākļus, manuprāt, ir bērnišķigi. Tie ir jāpieņem un jādomā ko darīt."
Bērnišķīgi ir vainot ārējos apstākļus, tādejādi sūdzoties par atbildību, kura TĀPAT būs jāpieņem. Nevajag sūdzēties, bet jāpieņem un jādoma, ko darīt. Parex sabruka un Kargins nesa atbildību. Cik lielu, protams, var strīdēties. Manuprāt, zaudēt banku, reputāciju ir smaga neizbēgamā atbildība. Slikti, ka palika nauda bankā, bet tur vainīgi mūsu politiķi. Es neesmu no tiem, kas grib Karginu izģērbt - viņš tomēr ir daudz darījis LV ekonomikas labā. Bet vajadzēja izģērbt daudz vairāk.

Kad pārņēmām parex (un es uzticos Rimševicam, un citiem ekonomistiem, kas tā teica) mēs uzņēmāmies neizbēgamo atbildību, kura novērsa atbildību, kas iestātos, ja parex neglābtu un ekonomika bruktu vēl vairāk. Šodien pa LR1 18:30 runāja viens tāds ekonomists - arī par parex (ļoti labi runāja - netā ir atkārtojumi). Drošibas spilvens domāts, lai glābtu mūs no vēl lielākas atbildības, ja šī spilvena nebūtu.

(Reply to this) (Parent)

Tas galvenais argumants doršibas spilvena existencei ir - ja brūk kāda banka, tad LV ir labāk to glābt, nevis neglābt. Un, laikam atkārtojos, ja kas notiek, tad drošības spilvens netiek bankām atdots, bet aizdots uz lielākiem % nekā maksājam mēs. Ja tas nebūs izdevīgi, būs mazāk slikti, ja banka brūk, naudu nedos. Valsts NEDRĪKST finansēt privāto sektoru - ES neļauj. Mēs aizņēmāmies uz 3%, parex mums maksā 12%.

Otra pretruna. Protams, nedomāju, ka jo vairāk nemaksā nodokļus, jo esi labāks. Bet var domāt, ko darīt, lai likumīgi izvairītos no nodokļiem (nodokļu optimizācija). Un, protams, esmu ļoti kritisks pret nodokļu nemaksātājiem, bet ja firma algo 10 darbiniekus un tai ir jāizvēlas vai maksāt algas, vai nodokļus - tad algas - var aizsūtīt vēstuli VID ar lūgumu pagaidīt, kad varēs nodokļus samaksāt. Un, ja firma nav laba jau saknē, tad arī nodokļu nemaksāšana tai nepalīdzēs, bet esmu par cīnīšanos, lai eksistētu - un arī - iepriekš zinot kādu ļaunumu nodari konkurencei un, ka VID var interesēties - tad būs jāuzņemas neizbēgamā atbildība :)

Paldies par iespēju rakstīt!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Atradu šo: anatomy of a loan. Ieteiktu skatitiies:

http://www.youtube.com/watch?v=pp7tiySCyb4&feature=related

(Reply to this) (Parent)