![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Ja nu kāds grib dedzināt cukuru un pirkstus, krāmēties ar apelsīnu mizām un muskatriekstiem, vēl var paspēt samaisīt piparkūku mīklu pats.
http://klab.lv/users/bozena/130044.h
Ap 1. Adventi notika tā, ka mēs ar Līziņu novirzījāmies no senču tikuma un tradīcijas un uzmaisījām vegāno versiju ar kokosa eļļu sviesta vietā. Un izdevās Vegānā versija, un redzēju es to labu esam.
(Vegāni tagad ir ļoti laimīgi, vienīgi man šķiet, viņi pusi mīklas apēd bez cepšanas.)
Un taisni 3.Adventes priekšvakarā ap saulrietu taisīju es otru porciju. (Pirms tam veikalā, pērkot sastāvdaļas parādījās man gļuks rozā ziloņa izskatā un sacīja uz mani - paskat, plauktā ir kaut kādi smalkie speciālie konditorejas milti. Ko tur niekoties ar parastajiem, kas tu sisis, pērc šitos. Vienu paku, protams, nafig vairāk.)
Pasacījis šo, zilonis pazuda.
Es vēl nepateicu, ka notika tā, ka nekur tuvu un tālu nebija dabonams iesala ekstrakts, un bija tā, ka to burku no izgājšgada es biju izmantojusi Vegānajai versijai 1.
(Un parādījās atkal Zilonis un sacīja - pērc Danskcuker tumšo cukura sīrupu, tur taisni rakstīts piparkūkām der.)
Un klausīju es, ko gļuks man teica.
Un nogāju mājās un maisīju es visu kopā, kā raksti māca, āmen!
Un teikšu es jums, mīļā draudze, vajadzēja pirkt parastos miltus, jo šitentie konditorejas neģeld sentēvu receptei, kas pieredzējusi margarīnu Solņečnij un mežrozīšu sīrupu medus un iesala ekstrakta vietā.
Un notika vēl tā, ka brīnišķie smalkie konditorejas milti izbeidzās. (Un atkal parādījās gļuks RZ izskatā un bubināja: reku skafčikā auzu milti, piešauj tos, labs labu nemaitā.) Sacījis to, tas aizgāja pa citu ceļu uz savu zemi.
Un darīju es, kā RZ man teica, un piešāvu es auzu miltus un darīju mīklu gatavu.
Mīkla ir ļoti garšīga, strādājot no virtuves, būšu norijusi paprāvu klanci.
Bet saturīgums īsti nav tāds (paldies, auzas), var redzēt, ka mīkla neredzēti karamelizējas (un vai tik pie vainas nav Danskcukers), un pēcgaršā jūtama neliela auzu cepuma pēcgarša.
Nobeigumā pamācība no Vecā Stendera:
No tā jums būs, bērni, mācīties
Pie senču tikum turēties.
http://klab.lv/users/bozena/130044.h
Ap 1. Adventi notika tā, ka mēs ar Līziņu novirzījāmies no senču tikuma un tradīcijas un uzmaisījām vegāno versiju ar kokosa eļļu sviesta vietā. Un izdevās Vegānā versija, un redzēju es to labu esam.
(Vegāni tagad ir ļoti laimīgi, vienīgi man šķiet, viņi pusi mīklas apēd bez cepšanas.)
Un taisni 3.Adventes priekšvakarā ap saulrietu taisīju es otru porciju. (Pirms tam veikalā, pērkot sastāvdaļas parādījās man gļuks rozā ziloņa izskatā un sacīja uz mani - paskat, plauktā ir kaut kādi smalkie speciālie konditorejas milti. Ko tur niekoties ar parastajiem, kas tu sisis, pērc šitos. Vienu paku, protams, nafig vairāk.)
Pasacījis šo, zilonis pazuda.
Es vēl nepateicu, ka notika tā, ka nekur tuvu un tālu nebija dabonams iesala ekstrakts, un bija tā, ka to burku no izgājšgada es biju izmantojusi Vegānajai versijai 1.
(Un parādījās atkal Zilonis un sacīja - pērc Danskcuker tumšo cukura sīrupu, tur taisni rakstīts piparkūkām der.)
Un klausīju es, ko gļuks man teica.
Un nogāju mājās un maisīju es visu kopā, kā raksti māca, āmen!
Un teikšu es jums, mīļā draudze, vajadzēja pirkt parastos miltus, jo šitentie konditorejas neģeld sentēvu receptei, kas pieredzējusi margarīnu Solņečnij un mežrozīšu sīrupu medus un iesala ekstrakta vietā.
Un notika vēl tā, ka brīnišķie smalkie konditorejas milti izbeidzās. (Un atkal parādījās gļuks RZ izskatā un bubināja: reku skafčikā auzu milti, piešauj tos, labs labu nemaitā.) Sacījis to, tas aizgāja pa citu ceļu uz savu zemi.
Un darīju es, kā RZ man teica, un piešāvu es auzu miltus un darīju mīklu gatavu.
Mīkla ir ļoti garšīga, strādājot no virtuves, būšu norijusi paprāvu klanci.
Bet saturīgums īsti nav tāds (paldies, auzas), var redzēt, ka mīkla neredzēti karamelizējas (un vai tik pie vainas nav Danskcukers), un pēcgaršā jūtama neliela auzu cepuma pēcgarša.
Nobeigumā pamācība no Vecā Stendera:
No tā jums būs, bērni, mācīties
Pie senču tikum turēties.
beigās manai mātei palika žēl tīri dārgo un labo sastāvdaļu dēļ. viņa izmala visu to kluci ar padomjlaiku gaļas mašīnu samīcīja ar daudz sviestu un tad kkā ar dievu uz pusēm varēja mazliet parullēt un ar nazi vienkārši sagriezt uz pannas rombiņos.
pēc vēl pāris, ne tik dramatiskiem, bet ne īpaši veiksmīgiem eksperimentiem ar piparkūku mīklas pašgatavošanu, man ir uzlikts aizliegums to jel kad vēl mēģināt. nu, jo tas allaž pārvēršas murgā, kurā iesaistās arī citi ģimenes locekļi.
Šajā receptē, domājams, milti ir tie, kas satur visu kopā. Līdz ar to laikam normāla maluma kviešu milti ar visu glutēnu un pribambasiem ir neaizstājami.
Par cukursīrupa kaitīgo ietekmi nedaudz brīnos, jo manā bērnībā izlīdzējās ar visu ko, t.sk. mežrožu sīrupu no aptiekas.
mana mamma uzskata, ka īstu piparkūku sastāvā ir cūku tauki un ritīgi tumša melase.
Bet par Stenderu es nebūtu vis tik droša, ka vajag viņu joprojām turēt par autoritāti, zini, ko viņš teica par zebrām? Es arī nezinu, bet tas bija kaut kas par to, ka tās pārtiek no saules gaismas un kakā sienāžus, vai, līdz ar to viņš, domājams, nebija labs uzturzinātniek(i)s.
un es kā kulinārijas nazzi, kurš pieprasa soļankā kaperus un nierītes, bet rasolā - nēģus, piparkūku mīklu netaisu, jo tai kā irdinātājs vajadzīgs briežraga sāls, bet to var dabūt tikai Cēsīs smalkā veikalā un es tak neiešu tamdēļ braukt uz Cēsīm, tāpēc pērku gatavu un āmen:D
Paldies visām kulinārijas dievībām!
otrajā jau sajutos liela un varena un kaut ko sāku aizstāt, liekas, ka tik ne to pašu brūno sīrupu piešāvu;
dizāstera gadienā biju tik diža un vēderligu mocīta, ka nolēmu šo visu šķīstīt, lietojot- ievelciet elpu- bezglutēna miltus un MANDEĻU BĻAĢ MILTUS un ko tik visu vēl ne nu un tā mīkla negaršoja PAT JĒLA, nācās izmest katliņu (nebija dārgs, neraizē regresa prasības nesekos) ar visu to brūno kluci.
īsāk sakot, mīļo maružīt: vai nu klausām bībli vai sūtinām no citiem, es šogadi nopirku vienu stienīti Skrīveru saldējuma mīklas un gaidu Kuldīgas draugu, strausaudzētāju un restorānturu izdaudzināto sūtījumu. Itinkā sena gudrība māca, ka uz kurzemniekiem nevajag paļauties saldumos, jūras sāļais gaiss un sklandrausis ir darījis savu, betē, paspēlēt loterijās jau vajag vienmēr.
Jā, štengri pie receptes.
p.s. pārbūvējot virtuvi, atradu mazu grāmatiņu par "zsv našķiem" un tur virkne puspiparkūkmīklu, vai piparkūkgaršas citu mīklu izstrādājumu (tajā skaitā ar fensēēē mandeļmiltiem u.c.), kas izklausījās garšīgi un pulka vieglāk, nekā tā fakin piparkūkmīkla, domāju šogad provēt
Nezinu virtuves ķīmiju, bet laikam jābūt noteiktas kategorijas miltiem, lai savāktu diezgan ievērojamo tauku daudzumu.
Un tad es vēl pieliku auzu miltus...