![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
mans lielākais sasniegums šajā jomā bija uztaisīt piparkūku mīklu it kā precīzi pēc receptes, diezgan daudz (jo nav jau jēgas ar mazumiņu ķēpāties) un no visādām dārgām, augstākā labuma sastāvdaļām. garša bija lieliska, bet konsistence līdzinājās lipīgam, drupenam ķieģelim. nebija nekādas runas, ka to masu varētu izrullēt, nerunājot par formiņu spiešanu.
beigās manai mātei palika žēl tīri dārgo un labo sastāvdaļu dēļ. viņa izmala visu to kluci ar padomjlaiku gaļas mašīnu samīcīja ar daudz sviestu un tad kkā ar dievu uz pusēm varēja mazliet parullēt un ar nazi vienkārši sagriezt uz pannas rombiņos.
pēc vēl pāris, ne tik dramatiskiem, bet ne īpaši veiksmīgiem eksperimentiem ar piparkūku mīklas pašgatavošanu, man ir uzlikts aizliegums to jel kad vēl mēģināt. nu, jo tas allaž pārvēršas murgā, kurā iesaistās arī citi ģimenes locekļi.
beigās manai mātei palika žēl tīri dārgo un labo sastāvdaļu dēļ. viņa izmala visu to kluci ar padomjlaiku gaļas mašīnu samīcīja ar daudz sviestu un tad kkā ar dievu uz pusēm varēja mazliet parullēt un ar nazi vienkārši sagriezt uz pannas rombiņos.
pēc vēl pāris, ne tik dramatiskiem, bet ne īpaši veiksmīgiem eksperimentiem ar piparkūku mīklas pašgatavošanu, man ir uzlikts aizliegums to jel kad vēl mēģināt. nu, jo tas allaž pārvēršas murgā, kurā iesaistās arī citi ģimenes locekļi.