![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Ja nu kāds grib dedzināt cukuru un pirkstus, krāmēties ar apelsīnu mizām un muskatriekstiem, vēl var paspēt samaisīt piparkūku mīklu pats.
http://klab.lv/users/bozena/130044.h
Ap 1. Adventi notika tā, ka mēs ar Līziņu novirzījāmies no senču tikuma un tradīcijas un uzmaisījām vegāno versiju ar kokosa eļļu sviesta vietā. Un izdevās Vegānā versija, un redzēju es to labu esam.
(Vegāni tagad ir ļoti laimīgi, vienīgi man šķiet, viņi pusi mīklas apēd bez cepšanas.)
Un taisni 3.Adventes priekšvakarā ap saulrietu taisīju es otru porciju. (Pirms tam veikalā, pērkot sastāvdaļas parādījās man gļuks rozā ziloņa izskatā un sacīja uz mani - paskat, plauktā ir kaut kādi smalkie speciālie konditorejas milti. Ko tur niekoties ar parastajiem, kas tu sisis, pērc šitos. Vienu paku, protams, nafig vairāk.)
Pasacījis šo, zilonis pazuda.
Es vēl nepateicu, ka notika tā, ka nekur tuvu un tālu nebija dabonams iesala ekstrakts, un bija tā, ka to burku no izgājšgada es biju izmantojusi Vegānajai versijai 1.
(Un parādījās atkal Zilonis un sacīja - pērc Danskcuker tumšo cukura sīrupu, tur taisni rakstīts piparkūkām der.)
Un klausīju es, ko gļuks man teica.
Un nogāju mājās un maisīju es visu kopā, kā raksti māca, āmen!
Un teikšu es jums, mīļā draudze, vajadzēja pirkt parastos miltus, jo šitentie konditorejas neģeld sentēvu receptei, kas pieredzējusi margarīnu Solņečnij un mežrozīšu sīrupu medus un iesala ekstrakta vietā.
Un notika vēl tā, ka brīnišķie smalkie konditorejas milti izbeidzās. (Un atkal parādījās gļuks RZ izskatā un bubināja: reku skafčikā auzu milti, piešauj tos, labs labu nemaitā.) Sacījis to, tas aizgāja pa citu ceļu uz savu zemi.
Un darīju es, kā RZ man teica, un piešāvu es auzu miltus un darīju mīklu gatavu.
Mīkla ir ļoti garšīga, strādājot no virtuves, būšu norijusi paprāvu klanci.
Bet saturīgums īsti nav tāds (paldies, auzas), var redzēt, ka mīkla neredzēti karamelizējas (un vai tik pie vainas nav Danskcukers), un pēcgaršā jūtama neliela auzu cepuma pēcgarša.
Nobeigumā pamācība no Vecā Stendera:
No tā jums būs, bērni, mācīties
Pie senču tikum turēties.
http://klab.lv/users/bozena/130044.h
Ap 1. Adventi notika tā, ka mēs ar Līziņu novirzījāmies no senču tikuma un tradīcijas un uzmaisījām vegāno versiju ar kokosa eļļu sviesta vietā. Un izdevās Vegānā versija, un redzēju es to labu esam.
(Vegāni tagad ir ļoti laimīgi, vienīgi man šķiet, viņi pusi mīklas apēd bez cepšanas.)
Un taisni 3.Adventes priekšvakarā ap saulrietu taisīju es otru porciju. (Pirms tam veikalā, pērkot sastāvdaļas parādījās man gļuks rozā ziloņa izskatā un sacīja uz mani - paskat, plauktā ir kaut kādi smalkie speciālie konditorejas milti. Ko tur niekoties ar parastajiem, kas tu sisis, pērc šitos. Vienu paku, protams, nafig vairāk.)
Pasacījis šo, zilonis pazuda.
Es vēl nepateicu, ka notika tā, ka nekur tuvu un tālu nebija dabonams iesala ekstrakts, un bija tā, ka to burku no izgājšgada es biju izmantojusi Vegānajai versijai 1.
(Un parādījās atkal Zilonis un sacīja - pērc Danskcuker tumšo cukura sīrupu, tur taisni rakstīts piparkūkām der.)
Un klausīju es, ko gļuks man teica.
Un nogāju mājās un maisīju es visu kopā, kā raksti māca, āmen!
Un teikšu es jums, mīļā draudze, vajadzēja pirkt parastos miltus, jo šitentie konditorejas neģeld sentēvu receptei, kas pieredzējusi margarīnu Solņečnij un mežrozīšu sīrupu medus un iesala ekstrakta vietā.
Un notika vēl tā, ka brīnišķie smalkie konditorejas milti izbeidzās. (Un atkal parādījās gļuks RZ izskatā un bubināja: reku skafčikā auzu milti, piešauj tos, labs labu nemaitā.) Sacījis to, tas aizgāja pa citu ceļu uz savu zemi.
Un darīju es, kā RZ man teica, un piešāvu es auzu miltus un darīju mīklu gatavu.
Mīkla ir ļoti garšīga, strādājot no virtuves, būšu norijusi paprāvu klanci.
Bet saturīgums īsti nav tāds (paldies, auzas), var redzēt, ka mīkla neredzēti karamelizējas (un vai tik pie vainas nav Danskcukers), un pēcgaršā jūtama neliela auzu cepuma pēcgarša.
Nobeigumā pamācība no Vecā Stendera:
No tā jums būs, bērni, mācīties
Pie senču tikum turēties.
otrajā jau sajutos liela un varena un kaut ko sāku aizstāt, liekas, ka tik ne to pašu brūno sīrupu piešāvu;
dizāstera gadienā biju tik diža un vēderligu mocīta, ka nolēmu šo visu šķīstīt, lietojot- ievelciet elpu- bezglutēna miltus un MANDEĻU BĻAĢ MILTUS un ko tik visu vēl ne nu un tā mīkla negaršoja PAT JĒLA, nācās izmest katliņu (nebija dārgs, neraizē regresa prasības nesekos) ar visu to brūno kluci.
īsāk sakot, mīļo maružīt: vai nu klausām bībli vai sūtinām no citiem, es šogadi nopirku vienu stienīti Skrīveru saldējuma mīklas un gaidu Kuldīgas draugu, strausaudzētāju un restorānturu izdaudzināto sūtījumu. Itinkā sena gudrība māca, ka uz kurzemniekiem nevajag paļauties saldumos, jūras sāļais gaiss un sklandrausis ir darījis savu, betē, paspēlēt loterijās jau vajag vienmēr.