Bļannas Baklažannas gaišo atmiņu mūžīgais starojums

Ja nemaldos, tā bija vasara, kad man bija četrpadsmit gadu un es piepelnījos no skolas brīvajos mēnešos, auklējot trīsgadīgu puisēnu M. Ģimenē viņš bija vecākais bērns - tajā gadā bija piedzimis M. mazais brālis un M. bija kļuvis ļoti greizsirdīgs. Mani nolīga, lai vasaras mēnešos brīžos, kad mamma ņemas ar mazo brāli, es pieskatu, izklaidēju lielo puiku - abu mamma bieži bija kopā ar mums mājās, šad un tad, protams, gāja ar mazo pie dakteriem uz pārbaudēm. Mans auklējamais tik tiešām pret mazo izturējās pagalam slikti - sita ,koda, skrāpēja. Tomēr toreiz es ievēroju arī citas īpatnības viņa uzvedībā, kādu iepriekš nebiju redzējusi citos bērnos, piemēram, "iesprūšanu" uz konkrētām spēlēm - viņš varēja stundu ņemties ar vienu spēli vai rotaļlietu, vai izrādīt izteiktu, pat histērisku nepatiku pret dažām lietām un arī krāsām. Atceros, kaut kādā bērnu grāmatā par lācīšiem, kuru kopā lasījām, bija iespējams mainīt sulas krāsiņas, kādu lācītis dzer, no sarkanas uz zaļu un dzeltenu. Viņam vislabāk patika dzeltenā suliņa - viņš ilgstoši varēja spalgajā balstiņā priecāties par to, kā lāčuks dzer dzelteno suliņu, tomēr katru reizi, kad gribēju vai nu šķirt grāmatu tālāk vai, jo īpaši, ja uzliku, ka lācītis dzer sarkanu suliņu, sākās nevaldāma histērija ar speršanu, košanu, tādu raudāšanu, ka trūkst elpas un izmisīgiem bļāvieniem "sakanu nē, sakanu nē!". Vecāki toreiz to norakstīja uz viņa reakciju uz mazo brāli un sajūtu, ka viņš vairs nav svarīgs, kas, iespējams, daļēji tā arī bija. Mums negāja viegli. Pēc katras dienas, kur pavadīju ar viņu apmēram 6 stundas, es biju pārgurusi un uzvilkta.
Vīru es gandrīz nekad nesatiku - tikai tad, ja biju aizķērusies kādu dienu ilgāk, tad sastapu pāris reizes pārnākam no darba. Tajās retajās reizēs man viņš šķita nerunīgs, kluss, bet visnotaļ jauks. Un tajās retajās reizēs, kad viņi, pirms laišanas mani mājās, arī pabaroja, viņš uzlika uz labi apskaņotas aparatūras Niku Keivu. Reiz viņš man vaicāja, ko es par šo mūziku domāju, un es atbildēju, ka man tā ļoti patīk. Es nemeloju. Man tiešām bija iepatikušās šīs melodijas.
Vasaras beigās, pirms jaunā mācību gada sākuma, mūsu pēdējā tikšanās reizē papildus aldziņai, ko tur nopelnīju, viņi abi arī man uzdāvināja sudraba ķēdīti un "Murder Ballads" ierakstu, ko es drillēju no vietas, līdz sāku 'rakt' citus viņa darbus.

Kaut kad daudz vēlāk es uzzināju, ka manam auklējamam M. ir diagnosticēti autiskā spektra traucējumi un vēlāk viņš ir ievietots speciālajā internātskolā, jo bijis nepārtraukti agresīvs pret mazo brāli. Nekas no tā mani nepārsteidza.

Sidrs bija garšīgs, sarunas dzirkstīgas, miegs īss, bet ciešs.

Tagad uz Mēdeju būs jāiet otrreiz - Jāsonu paralēli Mihailam Troiņikam atveidos arī Andris Keišs.

Cita starpā es vakar redzēju Marinas Cvetajevas/Romāna Viktjuka "Fedra. Gara mistērija". Uh un ah. Tas ir pilnīgi cits teātris, nekā līdz šim biju pazinusi. Un tomēr - ne bez iebildēm. Manuprāt, Viktjuks ir iestudējumu pārsātinājis. Neliegšos, ka brīžiem man bija arī valodas barjera - grieķu mīts izteikts dzejā, brīžiem gandrīz izdziedot, bija izaicinoši, tomēr pārsātinājums radās ne no tā - izrāde no skatītāja paņem ļoti daudz. Kaut vai tīri tehniski - aktieri izspēlē savus varoņus nepārtrauktā sakāpinājumā - viņi kliedz, viņi "ārdās", viņi elš, bez atelpas, bez pieklusinājumiem, bez mitas - un man tas bija par daudz. Man vajag ievilkt elpu. Man vajag kaut sekundi klusuma, jā, arī izrādē-traģēdijā-erotikā-dejā.

Skriet pa rajonu sestdienā plkst. 07:00 no rīta, protams, nevar atļauties bieži, tomēr, ja reiz esi pamodies 06:30 ar miegu vairs nevienā acī, tad šis ir lieliski. Pilsēta vēl klusa un gausa - vien daži steidzīgie jau sasēduši mašīnās. Uz ielām vien sētnieki, gar Daugavmalu kā vistas uz lakts satupuši makšķernieki un uz soliņiem vēl daži, šķiet, no vakardienas aizķērušies pārīši, mazliet aizpampušām acīm un Boržomi pudeli pie sāniem.
Satiku divus citus agros skrējējus, kuri padeva draudzīgu un brālības piesātinātu laburītu tā, ka uzreiz sametās vēl drusku priecīgāk.
Un Daugava šorīt rāma un dzidra kā spogulis.
Tagad kūpoša kafija, miers un apņēmība noklausīties beidzot jauno DM albumu.

UPD. Man gribējās, lai tas DM "Spirit" ātrāk beidzas :(

Daugava šovakar ļoti rāma.
Uz soliņa upes krastā kāds stipri iereibis vīrietis, tērpies melnā, kuplā ādas jakā, sola sievietei, skumjām un neticīgām acīm, ka mīlot, ka viss tagad mainīšoties.

Un vispār - Ciba ir lielisks pierādījums tam, ka Tur, Ārā, ir bīstami. Proti, tāpēc visi, mani ieskaitot, lielākoties raksta zem atslēgām. Un tie retie ieraksti brīvpieejā ir 1) vai nu tik nekaitīgi, vai vispārīgi un bezpersoniski, vai nevienu neinteresējoši vai 2) pretēji - tādi, kas top brīžos, kad esi noilgojies pēc diskusijas, visticamāk, skaļas un asiņainas, un rodi sevī spēku mahāties arī ar tiem īpašo vajadzību cibas jūzeriem.

Šodien saulīte sildīja vaigus un kairināja dvēseli. Lieku ribās kļavu sulas. Un mani mīļie Fleet Foxes beidzot, beidzot radījuši jaunu kompozišenu.

Pavasarim ir tikai viena nelaime - bodēs apģērbu kolekcijās strauji sarūk man iemīļotās tumšās krāsas, toties sāk dominēt pasteļtoņi. Pasteļtoņi!!!

Tā gan nav pavasara vaina, bet pie reizes pasūdzēšos, ka nekādīgi nesaprotu, kādēļ dizaineriem ir tik grūti radīt augstpapēdenes ar siksniņu tādiem šaurkājīšiem kā man - un, protams, it visiem, kuriem patīk, ka kurpe labāk turas pie kājas. Tas taču ir tik vienkārši - ir kurpes un ir siksniņa. Atliek tikai salikt kopā.

E: "tāpat visi kaut kad ar kādu triperi noliksimies. labāk to darīt mīļotā cilvēka skavās" #Love #Nāvīgi_labs_sekss

Vaiiii... Kondratovičš miris. Bēdīgi. http://www.lu.lv/zinas/t/44873/

Mums dārzā ir viņa rododendri.

Šonedēļ C-tirgū kabači cukini (Turcija, Spānija) nopērkami jau par 0,80 - 1,50 eur/kg (tiesa, ne visai glīši), ja pērk pie pārdevējiem ārā, 2 - 3 eur/kg sakņu paviljonā un drusku smukāki. Then again - vai fevrālī vispār šī reģiona cilvēkam ir jāēd kabači/cukini? Mums tak ir skābēti kāposti!

Tālāk interesentiem vēl dažas cenas, kuras paspēju ievērot:

granātāboli: 1-2 eur/kg
mandarīni: 0,80 - 1,60 eur/kg (1,6 tādi skaistuļi ar lapiņām, vidēji 1-1,2 eur/kg)
lapu salāti: 6 eur/kg (pirms mēneša bija 7 eur/kg)
piens: piem., Talsu nedēļas laikā ir pakāpies no 0,79 eur/l uz 0,82 eur/l, LV piena cenas turpina ripināties uz augšu (veikalā vispār šausmas!), turpretim leiši, braļuki mūsu, notirgo pienu par ~ 0,65 eur/l.