Bļannas Baklažannas gaišo atmiņu mūžīgais starojums -

Iesniegšana vēl būtu normāli. Uz manu kantori māmiņas un vecmāmiņas nāk līdzi pat bez 5 minūtēm māksliniekiem, organizējot viņu diplomdarbu izdrukāšanu uz planšetēm. :)

Zini, kad meitai draudēja operācija, es ar gāju. Neko nenormālu tajā neredzu.

Un Tu vienmēr zini, kādās ir tās situācijas un kāpēc tas vecāks iet līdzi pie ārsta? Nav viss tik viennnozīmīgi, bljanna, nav. Es savu meitu sūtīju daudz kur vienu pašu. Pat bankā viņu 16-gadu vecumā iznesa cauri, nedodot karti, jo viņa toreiz nepatieca pareizi - ka atnākusi saņemt nevis jauno karti, bet ATjaunoto karti. Tā vietā, lai operatore paskatītos datorā, kas tur viņai ar kartēm, pateica, ka meitai jāierodas ar mani. Nu es tad ar ierados. Un uztaisīju škandālu,lai tagad manai meitai apmāca visus terminus kā runāt un kā kurās situācijās pareizi formulēt savu jautājumu.

Es nezinu, protams, un tieši tāpēc es atturos apņirgt jaunieša ierašanos pie ārsta kopā ar kādu no vecākiem, jo objektīvi iemesli var būt daudz un dažādi.

Es lietotu ne tik pieklājīgu apzīmējumu. :P

ig dienu abgūstu kautko jaunu. Piemēram, tagad aptuveni zinu, kas ir straw man.

Es līdzi negāju pat tad, kad meita sniedza dokumentus vidusskolā, BET to vecāku iešanu līdzi drusku saprotu. Jāteic, ka tad kad meitai bija jāreģistrējas internetā uz stāšanos augstskolā, mums tur bija vairāk jautājumu kā atbilžu un viņa pamatīgi nošāva greizi toreiz ar prioritātēm. Labi - pēc tam gāja un samainīja klātienē. Toties, kā norit otrā kārta, ja pirmajā kārtā uz to savu pirmo prioritāti neesi ticis, man vēl šodien tā ir mīkla. :D Un vēl, kolēģis bija šogad sašutis, ka izrādās nu ir jāiesniedz notariāli apstiprināta atestāta kopija. Interneta laimetā, kur eksāmeni centralizēti un visu var paŗbaudīt, ja rodas aizdomas par viltojumu - nē, mēs uztaisam notāriem vieglo biznesu. Kad meita stājās, tad pietika aiznest uzrādīt oriģinālu. Vienvārdsakot ar to uzņemšanu ir tā kā visur - sēž pretim pepiņi, atnāk naivs, zaļš students, kuram mierīgi var sastāstīt viskaut ko un viņš samulst un "pazūd" tajā bardakā pavisam. Līdz ar to es tā kā druksu sāku saprast, kāpēc nemaz nav slikti, ka tie vecāki nāk līdzi. Salīdzinot ar sistēmu, kā meita reģistrējās un sneidza dokumentus uz UK augstskolām - nu salīdzināt nevar - tur viss bija skaidrs - kas, kur, kad un kāpēc. Diemžēl.

Nenoliedzu, ka ir forši pieņēmēji, bet tepat cibā pagājušo gad viena cibiņa rakstīja, kā meitu LU uzņemšanā iznesa cauri un nepieņēma dookumentus kā starptaustiskam studentam, jo viņai bij Latvijas pilsonība. Nu un tad gribi negribi vecākam jāiesaistās un šķiet toriez cibiņa iesaistījās ar.

Es modelēju situāciju. Šogad saprotu, ka dokumenti jāiesniedz tieši tajā fakultātē, kurā grib stāties (pārbaudījusi neesmu, kolēģis teica). Tas nozīmē, ka ne Rīgā dzīvojošam ir jābrauc uz Rīgu, ja fakultāte Rīgā. Tad nu pieņemu,ka vecāki vai pat vecvecāki ziedo dienu un brauc ar jaunieti (gan jau ar auto) uz Rīgu. Varbūt pie viena apmeklē to notāru, lai dabūtu notariālo tulkojumu pirms iesniegt dokumentus fakultātē. Nu un tad nu pie reizes nāk līdzi pastāvēt blakus, kad tas jaunietis sniedz tos papīrus. Es neattaisnoju jauniešus, bet es modelēju situāciju, pēc tā ko man kolēģis stāstīja. Viņš par piemēru ir no Lielvārdes un teica, ka ziedos savu atvaļinājumu dienu, lai meita Rīgā visu pa vienu dienu varētu paspēt nokārtot. Vai viņš stāvēs blakus vai sēdēs mašīnā, kamēr meita sniedz tos dokumentu, es nezinu, protams, bet teorētiski tāda iespējamība ir. Cita lieta, ja Rīgā dzivojošs jaunietis nespēj viens pats tikt galā, tad jā - tad skumji, bet ne jau visi jaunieši ir no Rīgas. Un es negribu šajā diskusijā vairāk iesaistīties, es tikai gribu, lai dažreiz cilvēki saprot, ka ne visas situācijas ir tik viennozīmīgas kā mums te rīdziniekiem šķiet.

Varbūt tie līdzgājēji nemaz neiet ar tādu domu "ka kaut kur atkal ļaunie rīdzinieki kaut ko lauku bērniņam nenodara". Vienkārši jauniets atvests uz Rīgu un tad nu visur iet kopā. Ne jau mašīnā visu dienu sēdēs. Tā nu kolektīvais pasākums tas izvēršas un viņi nemaz pat nenojauš, ka tādā veidā tiek šokēti citi par vispārēju jauniešu tizlumu :))

Lūk, lūk - es par to pašu!

Hahaha, a ko? Puisis no laukiem, pirmo reizi Rīgā brauc, bet tur tik daudz nezināmā - kā tu viens ar visu tiksi galā? Mammai bija jāstrādā, viņa netika, tāpēc pieteicās mīļā vecmāmiņa. Apvilka tīru brunci, uzsēja savu labāko lakatiņu un devās mazdēlu pavadīt, lai pa abiem lūkotu, ka viss tik izdarīts pareizi. Liela skola - liela lieta!

Ja jābrauc uz citu pilsētu... bet tiesa gan, mana famīlija pagaidīja mašīnā, kamēr es papīrīti iesniedzu.