Nenoliedzu, ka ir forši pieņēmēji, bet tepat cibā pagājušo gad viena cibiņa rakstīja, kā meitu LU uzņemšanā iznesa cauri un nepieņēma dookumentus kā starptaustiskam studentam, jo viņai bij Latvijas pilsonība. Nu un tad gribi negribi vecākam jāiesaistās un šķiet toriez cibiņa iesaistījās ar.
bet staigāt līdz uz visurieni, ka tikai bērniņam kaut kur neuzklūp kāda Situācija? kā tad paliek ar dzīves skolu? tā tas bērniņš nekad nepieaugs, ja visu visur risinās vecāki es, protams, saprotu vecāku iesaistīšanos, ja kaut kas jau ir noticis, bet nākt līdz uz augstskolu, lai vaktētu, ka bērniņam (teju divdesmit gadu vecumā) kāds nenodara gauži, ir smieklīgi - ko tad, pupalellim arī uz darba intervijām līdzi jāpiestaigā būtu? savukārt iešanu līdz pie ārsta gan es saprotu, kaut vai tamdēļ, ka esmu gājusi līdzi uz maznozīmīgu procedūru pieaugušai draudzenei, kurai gluži vienkārši ir paniskas bailes no ārstiem - rociņu paturēt un pakliedēt satraukumu
Es modelēju situāciju. Šogad saprotu, ka dokumenti jāiesniedz tieši tajā fakultātē, kurā grib stāties (pārbaudījusi neesmu, kolēģis teica). Tas nozīmē, ka ne Rīgā dzīvojošam ir jābrauc uz Rīgu, ja fakultāte Rīgā. Tad nu pieņemu,ka vecāki vai pat vecvecāki ziedo dienu un brauc ar jaunieti (gan jau ar auto) uz Rīgu. Varbūt pie viena apmeklē to notāru, lai dabūtu notariālo tulkojumu pirms iesniegt dokumentus fakultātē. Nu un tad nu pie reizes nāk līdzi pastāvēt blakus, kad tas jaunietis sniedz tos papīrus. Es neattaisnoju jauniešus, bet es modelēju situāciju, pēc tā ko man kolēģis stāstīja. Viņš par piemēru ir no Lielvārdes un teica, ka ziedos savu atvaļinājumu dienu, lai meita Rīgā visu pa vienu dienu varētu paspēt nokārtot. Vai viņš stāvēs blakus vai sēdēs mašīnā, kamēr meita sniedz tos dokumentu, es nezinu, protams, bet teorētiski tāda iespējamība ir. Cita lieta, ja Rīgā dzivojošs jaunietis nespēj viens pats tikt galā, tad jā - tad skumji, bet ne jau visi jaunieši ir no Rīgas. Un es negribu šajā diskusijā vairāk iesaistīties, es tikai gribu, lai dažreiz cilvēki saprot, ka ne visas situācijas ir tik viennozīmīgas kā mums te rīdziniekiem šķiet.
es atkārtoju - izņēmuma situācijā (kā tevis aprakstītajā, vispār diezganm murgaini - viņiem baigi to fakultāti vajag? :/) ir pilnīgi saprotams, ka vecāki iesaistās, kas tas vēl bērnu aizstāvēs, ja ne tēs/māte, bet uz šī pamata - ka kaut kur atkal ļaunie rīdzinieki kaut ko lauku bērniņam nenodara, - staigāt līdz pāraugušam cālim katrā dzīves celiņā ir stulbums un, ja celiņš ved uz rīgu, tad vēl jo vairāk
Varbūt tie līdzgājēji nemaz neiet ar tādu domu "ka kaut kur atkal ļaunie rīdzinieki kaut ko lauku bērniņam nenodara". Vienkārši jauniets atvests uz Rīgu un tad nu visur iet kopā. Ne jau mašīnā visu dienu sēdēs. Tā nu kolektīvais pasākums tas izvēršas un viņi nemaz pat nenojauš, ka tādā veidā tiek šokēti citi par vispārēju jauniešu tizlumu :))
nē, nu man jau arī tētis, vidusskolā stājoties, nāca līdzi, tieši tamdēļ ka ko tur mašīnā sēdēt, turklāt kaut kur kaut kādus vecāku parakstus vajadzēja, bet tas izrādījās jau pie līgumu slēgšanas :) es vairāk par tām ūberaktīvajām mammītēm/omītēm, kas man, teiksim, darbā (augstskolā, ja nu kas) nāk runāties par bērniņa turpmākām skolas gaitām, jo bērniņam laika neesot vai kas nu tur vēl - tendence jūtama, daudz tādu pie rokas vedamo nāk, varbūt vienkārši jauniešiem pašiem neko nevajag, tad lai mamma domā vismaz, man stājoties augstkolā, nevienam pavadoņa neredzēja un visi lielākoties no nerīgām brauca
(bez virsraksta)
from: milda
date: Jul. 4., 2014 - 10:52 am
Link
Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija
(bez virsraksta)
from: zirka
date: Jul. 4., 2014 - 11:36 am
Link
es, protams, saprotu vecāku iesaistīšanos, ja kaut kas jau ir noticis, bet nākt līdz uz augstskolu, lai vaktētu, ka bērniņam (teju divdesmit gadu vecumā) kāds nenodara gauži, ir smieklīgi - ko tad, pupalellim arī uz darba intervijām līdzi jāpiestaigā būtu?
savukārt iešanu līdz pie ārsta gan es saprotu, kaut vai tamdēļ, ka esmu gājusi līdzi uz maznozīmīgu procedūru pieaugušai draudzenei, kurai gluži vienkārši ir paniskas bailes no ārstiem - rociņu paturēt un pakliedēt satraukumu
Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija
(bez virsraksta)
from: milda
date: Jul. 4., 2014 - 11:52 am
Link
Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija
(bez virsraksta)
from: zirka
date: Jul. 4., 2014 - 12:00 pm
Link
un, ja celiņš ved uz rīgu, tad vēl jo vairāk
Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija
(bez virsraksta)
from: milda
date: Jul. 4., 2014 - 12:11 pm
Link
Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija
(bez virsraksta)
from: zirka
date: Jul. 4., 2014 - 12:47 pm
Link
es vairāk par tām ūberaktīvajām mammītēm/omītēm, kas man, teiksim, darbā (augstskolā, ja nu kas) nāk runāties par bērniņa turpmākām skolas gaitām, jo bērniņam laika neesot vai kas nu tur vēl - tendence jūtama, daudz tādu pie rokas vedamo nāk, varbūt vienkārši jauniešiem pašiem neko nevajag, tad lai mamma domā
vismaz, man stājoties augstkolā, nevienam pavadoņa neredzēja un visi lielākoties no nerīgām brauca
Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija
(bez virsraksta)
from: bljanna
date: Jul. 4., 2014 - 03:15 pm
Link
Atbildēt | Iepriekšējais