Šī būs traka nedēļa. Strādāju tikai ar vienu brīvdienu un paralēli tam, jāpabeidz pusiesāktais stratēģiskās vadības grupu darbs (labi, ka tur vairs tik pāris lietiņas jāsameklē) un jāsāk rakstīt aukšā projekts! Pēc veselas nedēļas jānodod un izdarīts ir 0%! Vismaz zinu par ko rakstīšu, tas ir galvenais :)

Rīt jāiet skatīties dzīvoklis un uz darbu. Būšu bišķiņ paslimojusies. Šodien saēdos dubulto vitamīnu trieciendevu un jūtos labāk. Laikam jau ar visu stresu mana imūnsistēma būs novājinājusies. Jāsāk regulāri reizi nedēļā vai pat reizi trīs dienās ēst vitamīnu trieciendevas. Bet nu vismaz esot mājās esmu izdarījusi pāris skolas darbus, kurus izdarītu tikai nākoš1dien vakarā. Viss super un tagad uz dušu :)

Šajā nedēļā vismaz kādas 3x radās sajūta šī-nav-mana-diena, bet varbūt drīzāk nedēļa? 1dien somā izlija puslitrs ūdens - klade nelietojama, materiāli drausmīgi, plānotājs ir ar efektiņiem/defektiņiem un bibliotēkas grāmatu vispār negribas nest atpakaļ uz skolu. Vēk pie 1dienas - mans PC ir tāds paļurīgs, tie kuri mani zin, zina arī manu PC. Vakarā kko darījos un netīšām ar roku uzsitu pa ekrānu, nu tā maigi. Rezultāts - beigts un pagalam. Joprojām tam neticu. Vai nu pārtrūka vadiņš vai sadega. Šovakar zvanīšu Madaras Arnītim, gribu zināt vai ir ko glābt. 4dien, sīkums, bet tomēr, notrūka poga, īpašā poga. Smieklīgi bija viņu lekciju laikā atrast biksēs :D Vēl tam visam kā putukrējumu saldajam var minēt to, ka darbā darbi pāri galvai. Tik daudz atnāca prece, ka nezināju, kur, lai liekas. Vismaz nedēļas nogalei jābūt labai, jo tā ir brīva. bet nu.. man jāsaraksta nesarakstīti darbi skolai un vēl mazie mājsaimnieču soļi.
Nu re, būšu pasūdzējusies, tagad jūtos jau ču-ču labāk :)

Tā. Bakalaura darba vadītāja sarunāta. Rakstīšu pie Cānes. Viņai mana tēma ritīgi patika, tad nu tikai jāuzraksta pieteikums, jānosūta viņai, jāsāk taisīt augšā rakstīšana plāns un tad tik uz priekšu! :) Pagaidām esmu ļoti pozitīvi noskaņota uz to visu. yei :)
Saņēmu 2dien ielūgumu un sāku saprast, ka ar steigu ir jāmeklē kleita, lai mans vīrietis var pieskaņot kreklu (giggle).
Darbā pagaidām atkal mierīgi. Nākošnedēļ preci varēsim likt ārā 4 dienas, jo būs jau 1. novembris, varam sākt likt ārā nākamā gada vasaras kolekciju. Tieši tā, veikalos jau sāk nākt iekšā vasaras kolekcija! :D

Vakar bija mana vārda diena. Nosvinēju to ceļoties 6.00, ejo dušā un dodoties uz darbu, jo, tomēr brauc paša īpašnieka labā roka! Sacepu kādus 20-30 šokolādes mafiniņus kolēģiem, laika posmā no 9-14 bija palikuši vairs tikai 6 :D man radās jautājumi.. viņi tikai ēda vai arī strādāja?
Pēc darba satikos ar Evu, aizgājām mīļās pusdienās uz GanBei (nekad (!) tur nebiju bijusi) un izdomājām, ka mums vajadzētu mēģināt šad tad šādās pusdienās aiziet, jo 3dienu vakari ČBK sāk izpalikt aizņemtības dēļ. Savā ziņā žēl, bet.. tur tomēr grozās pārsvarā maziņie. Pēc pusdienām ar mīļoto vīrieti devāmies uz centru, kur viņš tālāk uz semināru, bet es uz veikaliem. Nedēļas nogalē brauksim uz manām mājām svinēt manus un brāļa sievas svētkus. Gāju meklēt viņai nelielu dāvaniņu :)
Šīs dienas vakars turpinājās mīļuma birojā/istabā. iazgājām sapirkt sveces, zefīrus, greifrūtus. No vecā apsarga - pļāpas, paņēmām sērkociņus un šoreiz viņš neko neprasīja un nestāstīja. Saprata, ka mums būs romantiskais vakars, jo pirms tam redzēja, ka man tika nesta tumšsarkanā roze. Šie bija pirmie ziedi pa šo pusgadu un dāvana tiešām lieliska - izglītojoša grāmata. Vakars tiešām bija ļoti jauks, bija nedaudz vēsi, bet to visu atsvēra tā mīļuma sajūta. Ja pa dienu man nebija sajūta, ka man ir svētki, tad Eva, Guntars un Madaras zvans to mainīja :)
Tagad sēžu skolā, klabinu taustiņus un gaidu, kad būs 17, lai varētu doties mājās. 5dien pēc darba dosimies uz Smilenes mājām, kur cepšu siera kūku un atkal satikšu Zani :)
Skolā visi darbi strauji iet uz priekšu. Tuvojas laiks, kad nedēļā ir vismaz 1 vai 2 pārbaudes darbi, prezentācijas. Esmu saņēmusies nākošnedēļa sameklēt bakalaura darba pasniedzēju un iet iesniegt tēmu, lai jau lēnā garā varētu sākt rakstīt. Tēma ir, bet līdz galam jānoformolē. Viss būs :)

Sēžu gultā, drīzāk, vairāk tā kā guļu, jo joprojām atrodos pidžamiņā, zem segas ar kompi uz vēdera. Laboju drauga drukas kļūdas biznesa plānā un paralēli taisu prezentāciju projektu vadībā par interviju ar kādu no projektu vadītājiem. Es paņēmu un nointervēju Rubi. Viena mana kursa biedrene arī prezentēja par vienu sievieti, kura ir noorganizējusi tikai vienu savu projektu - mācību semināru par dekoratīvo kosmētiku. Taisot prezentāciju, intervējot Rubi, meklējot bildes pa viņas galeriju un batsp sadaļu, kura man bieži vien gļuko, mai pārņēma baigais pozitīvisms. Noskatījos lielāko daļu filmētos video un tas viss man tā kārtīgi pacēla garastāvokli :)
Vienīgi.. kaut kā negribas braukt uz Rīgu. Man ir tikai lekcijas un tās pašas projektu vadības. Ja nepaspēšu tikt galā ar vienu no darbiem... hmm.. tad varbūt pat nebraukšu uz Rīgu. Sakārtošu beidzot māju.
Bet, ja tomēr aizbraukšu, tad tikai tāpēc, lai apskatītos noskatīto dzīvokli Torņkalnā. Atradām vienu foršu, lētu, nelielu, ar malkas apkuri. Bet mēs izdomājām, ka malkas apkuri var pārdzīvot. Esam taču abi bērnībā kurinājuši māju tā ka nemetas :D
Uzrakstīšu arī par darbu. Vakardien bija drausmīga diena. Drausmīga diena. Cilvēki vnk vandās. Sastrīdējos ar vienu klienti. Tā pamatīgi, viņa piedraudēja, ka mani atlaidīs no darba, bet es tikai sasmējos par to :D Tā kā es strādāju vīriešu nodaļā, tad vislielākais bardaks ir ar krekliem, jo visiem gribas taisīt vaļā smuki sapakotās paciņas un tad, kad viņi grib pirkt tās atplēstās paciņas, tad prasa vai nav tāds sapakots, tas nekas, ka paši atplēsuši vaļā pēdējo sapakoto eksemplāru. Es tai sievietei gribēju palīdzēt, gribēju iedot laikojamo kreklu. Viņš bija identisks, bet krāsa cita. Viņa par to uzreiz sāka uz manis bļaut. Gribēju izskaidrot sistēmu kā tas viss notiek un kāpēc dodu laikojamo kreklu, bet viņa pat neklausījās, tik bļāva uz manis un teica, ka man ir drausmīga attieksme, ka viņa ir stāvoklī un, ka viņa no 1d-5d apkalpo klientus un viņa tā nedara, lai es nebojājot viņai dienu ar savu runāšanu un, ja tā turpināšu, lai pasaucu vadītāju. Es viņai atplēsu vaļā kreklu un aizgāju uz otru veikala galu nomierināties. Visu atlikušo vakaru es biju vnk nikna uz visu. Jau domāju, ka gadīsies uz mājām aiznest tās dusmas, bet beigās papļāpāju ar kolēģi, viņa izstāstīja, ka viņai arī tā vienreiz esot bijis un nomierinājos :) Varbūt pie šīs situācijas vainīga biju es, ka gribēju tikai labāk, bet nu.. mani tas vairs īpaši neuztrauc. Man vidēji divas reizes gadā tā notiek, ka sastrīdos ar klientu, jo parādu, ka viņam nav taisnības

Ilgi gaidīju 6dienu, jo zināju, ka man būs mazais meiteņu vakars ierastajā kompānijā - es,mazpeede un eveliina. Nākamā reize, kad mēs šādā kompānijā satiksimies būs ap Ziemassvētkiem, kad</span>mazpeede atgriezīsies no Francijas.
Satikāmies visas pēc saviem darbiņiem ap 21, es ap 21.40 Radio bārā. Beigās secinājām, ka vieta izvēlēta ir baigi labā, jo
* dzērieniem akcija. ņem vienu kokteili otrs nāk līdzi par brīvu! Jauki! :) Izdzērām diezgan :)
* lieliska mūzika, visu laiku gribējās dejot
* atmosfēra
vairāk labumus, iemeslus nevaru izdomāt, vakars vnk :D bet nu jā. tā mēs tur līdz kādiem ~2 vai 3 nosēdējām. Mani diemžēl nolēja
kkāds čalis, kurš bija pienācis pie mums papļāpāt. Tgd savu 6dienas darba formu nevaru izmazgāt. Uz gaišzilās blūzītes smuki,
rōzīgi pleķi, ''mīlīgi'' ne?
Patiesībā, tajā vakarā es konstatēju, ka mēs esam baigi mājsaimnieciskas palikušas. Visu laiku par kkādām receptēm runājām, dzīvokļa
meklēšanām, darbiem, nākotnes plāniem utt. Patiesībā ritīgi pietrūkst tādi meiteņu vakari. Vismaz mēnesī vienu tādu vajag (giggle).

Darbā tuvojas trakais periods. Sāk nākt virsū ziemīši, ok, citiem mirstīgajiem tas liekas baigi tālu, bet tiem mirstīgajiem, kuri ir iesaistīti pārdošanā,
tas liekas velnišķīgi tuvu. Tam visam pa vidu vēl brauc cloppenburga labā roka skatīties kā mēs strādājam. Foršiņi, varēs nedaudz iesvīst :)

ā, es izcepu lazanju! Savu pirmo!  Taisīju pati uz savu galvu :D nopietni, pat receptes.lv neatvēru. man pietika ar to, ka pirms 10gadiem redzēju
kā mans krusttēvs taisīja. Sapratu vienu, tā visa sāls ir sarkanajā mērcē, kura, kā izrādās ir mana favorit! Pašai prieks par sevi. Reizēm sāk likties,
ka varbūt labāk zem pūra neturēt ēdienu gatavošanas sveci. Pagaidām tajā jomā jūtos spēcīga. Laikam man būs šajā ziņā trāpījies mammja labais gēns :)
</span>

Jūtos kā staigājošs puņķis, jau atkal. Riebjas, ka ar mani ir tā, ka tiklīdz sākas vēsāks laiks, nu tāds kā rudens, tā es uzreiz aplīpu ar baciļiem. Dīvaini, ka agrāk tā nebija, bet tieši pēdējos divos gados. Visa sarkanā dīvāna mala nomētāta ar baltā, izšņauktām puņķu lupatām. Mans sūdzību stāsts turpināsies ar to, ka nākošajā nedēļā man nav brīvdienu un tādas būs vēl turpmākās divas. Trīs dienas Turībā un četras dienas darbā. It kā jau nav traki, bet nu.. es mājās pārradīšos tikai vakarā, lai aizmigtu un pamostos. Baigi "pozitīvais" ieraksts sanāca. viss, eju vannā.

Man ir bijušas 4 pamatīgas brīvdienas. Tagad bail, ka aizmirsīšu rīt aiziet uz darbu :D

Pa TV3 iet forša filma - Sātans Pradas Brunčos. Nekad vēl nebiju redzējusi dublējumu latviešu valodā.
Bet tas tā. Gribējās nedaudz uzrakstīt par savu darbu. Tā kā ir sākusies lielā izpārdošanas akcija, tad veikals brutāli tiek gāzts riņķī. Ar kolēģēm sapratām, ka nav jēgas kārtot, jo tiklīdz tu esi sakārtojis vienu galdu, pieķēries nākošajam, tā iepriekšējais jau ir savandīts. Tā nu rītdien uz darbu došos 8:00 un strādāšu līdz 20:00. Būs labi :)
Šodien vispār bija viens ļoti smieklīgs/tizls atgadījums - ieskrēju klientam vēderā :D Jo, 1kārt, aizķēros pati aiz savām kājām, tā kā es jebkurā gadījumā būtu kritusi, 2kārt, tas notika mums abiem apgriežoties ap stūri :D Varbūt pat baigi labi, ka viņš tur, aiz stūra gadījās, jo savādāk es būtu nojaukusies un diezgan ļoti sasitusies.

Šovakar/šodien kojās bija ugunsgrēks. Labi, ka tajā laikā biju darbā. Ja man Madara nebūtu zvanījusi un to teikusi, tad es tikai domātu kāpēc koju priekšā mētājas melns, apdedzis ledusskapis un vienas istabiņas, trešajā stāvā sienas ir melnas, nokvēpušas. Kas tad nu bija noticies - uzsprādzis ledusskapis, kā rezultātā evakuēti koju iemītnieki. Visas kojas esot bijušas vienos dūmos, ritīgi cietusi 329. istabiņa un blakus istabiņa. Skatījos, ka logs ar bija izsists, lai ugunsdzēsēji tiktu iekšā.
Tad, kad atnācu uz kojām ekšns bija beidzies un manā trešajā stāvā(es dzīvoju otrā galā) bija vien tāda nedaudz nepatīkama pēc deguma smaka. Bet nu tas tā.

Darbā tagad ir traki. Viena kolēģe nevar sagaidīt, kad beigsies kuponu akcija, neskatoties uz to, ka viņa vēl nav pat sākusies. Darba ir briesmīgi daudz. Visu laiku kaut kas nocenojas, līdz ar to jāpārkārto veikals, pēc divām dienām atkal saņemsim preci, atkal būs jāpārkārto, jāapkalpo klienti, darbs pie kases + veikals jāuztur kārtībā. Nē nu vismaz būs virsstundiņas par kurām mums maksā :) tas tāds foršs bonusiņš.

Kas vēl..? ā, rītvakar dodos uz lidostu. Ielido māsīca ar savu ģimeni. Nevaru sagaidīt, neesmu viņu satikusi kādus divus(?) gadus

ļoti sagribējās uzrakstīt par darbu, jebšu pažēloties. īsti neatceros vai es to jau nesen nedarīju, bet tas tā. vairāk paņaudēšu, pašai lielāks prieciņš būs (giggle). varbūt.
Tad nu tā, šajā mēnesī mums veikalā sākās lielā izpārdošana. Tātad sajūtas man patlaban darbā ir kā uz Ziemassvētkiem. Šonedēļ es konkrēti strādāju kā pilnas slodzes darbinieks. Tikai viena diena nedēļā brīva. Pārējās dienas strādāju 8h un uz augšu, maksimums 10h. Pa to laiku tāpat visu nevar paspēt izdarīt. Šonedēļ strādāju pārsvarā sieviešu nodaļā un man nav ne mazākās nojausmas kas notiek manā nodaļā - Herenā. Darba ir nereāli daudz. Visu laiku tiek pārbīdītas mēbeles, pārkārtots, tiek nocenotas preces, izliktas jaunās, atkal nocenotas, atkal pārbīdīt pluss vēl ir jauna Damena vadītāja, kura, godīgi sakot, baigi nekomunicē ar saviem padotajiem. Ok, iepriekšējais vadītājs, kurš man likās, ka ir gejs, darīja tā - izdari šito, pārtaisi, šito, šito un es eju augšā. Tas arī bija debīli, bet daudz labāk. Tagadējā vadītāja ir nepārliecinoša, bieži maina savas domas, nestāsta ko domā utml. Besī. Mēs ar kolēģi sakam, ka nesaprotam ko darīt, viņa atbild - es arī! Kamōn. Ok, viņa tikai iešūpojas, bet nu uzņēmumā viņa strādā vairāk kā divus gadus.
Mjāa.. jārēķinās ka šāds būs viss jūnijs un pus jūlijs. yei, ballīte.

šī vakara/nakts plāns rakstīt prakses atskaiti vēlākais līdz 4:00. Tad iet gulēt, celties 10:00 ieiet dušiņā un doties uz darbu rubīt, jo rīt ir 6diena, būs daudz darbu, daudz cilvēku un nākamajā vakarā/naktī atkal turpināsim rakstīt! Yei! :)

Pēc trim dienām jānodod prakses atskaite un darbs ir tikai pusē. Šodien radās sajūta reāli viss ir pakaļā. Konstatēju, ka laiks, lai es uzrakstītu darbu ir turpmākās trīs naktis, jo šonedēļ un visu nākošo laiku es darbā strādāju bez maz vai kā pilnas slodzes darbiniece, kaut gan man ir puslodze, bet tas tā.. būs vairāk naudiņas (giggle). Nevaru sagaidīt, kad beigsies skola. Šogad baigi ievilkās ar tām praksēm. Besī.

Forši, man no darba iet prom divi ritīgi forši kolēģi - čalīši. Viens vadītājs, tas, kurš man likās, ka ir gejs un otrs, mana līmeņa darbinieks no otrā stāva. Galīgi žēl, jo viņi abi divi ir ritīgi ņirdzīgi un bieži vien dažādas pērles no viņiem birst. Uzzināju, ka vēlviena mana kolēģe no otrā stāva plāno septembrī iet prom, bet viņa vēl nevienam nav teikusi kur un kāpēc. Žēl jau..

Studiju darbs pēdējās divas stundas tiek rakstīts pilnā sparā, paralēli ik pa brīdim pabakstot blakus sēdētāju un uz viņa augšdelma uzzīmējot visparastāko smaidiņu. Beidzot man rītdien ir brīvdiena, kad brīvs ir arī visiem citiem normāliem cilvēkiem. Prieks par to :) bet nu jebkurā gadījumā rīt mans centrālais notikums būs studiju darba rakstīšana. Cerams, ka šonedēļ tikšu galā ar personāla politiku un iesākšu motivēšanas sistēmas pilnveides iespējas. Darbs jānodod aptuveni pēc kādām 22 dienām. Ja es tikpat raiti turpināšu rakstīt, kā līdz šim, tad diezgan laikā arī viņu nodošu :) man vienkārši ir ļoti laba motivācija - atvaļinājums. Tajā laikā, kad jānodod darbs un ir aizstāvēšana man sākas atvaļinājums. Tā kā tajā laikā es tiešām gribu atpūsties, tad gribas līdz tam laikam izdarīt visus pēdējos skolas darbus un atpūsties :)
p.s. šitās pēdējās dienas ārā ir TIK NENORMĀLI pretīgs laiks, ka nekur negribas iet. Dabūju šodien pa lietu čāpot uz darbu, ok lietussargs bija, bet nu tāpat auksti un botas slapas. Labi gan, ka uz nedēļas nogali sola nedaudz siltāku. Gribas tās siltās drēbes tik tiešām skapī nobāzt tā krietni dziļāk.

man sāk ritīgi piedurt mana darba vieta. mans vakardienas darba laiks tika kādas 5x nomainīts, kā rezultātā mans draugs pa velti mani gaidīja pēc 21, kgan es jau sen biju kojās un izrādās, ka šodien man tomēr nav mācību seminārs, kam vakardien es tā nedaudz cītīgi gatavojos. forši. tagad tik jāsāk domāt ko lai šodien dara.

Pagāšgad savas Lieldienas es godam nostrādāju krūšturvalstībā. Šogad es pirmajās Lieldienās sēdēšu kojās un taisīšu sev lieldienbrokastis. Mazliet skumīgi, ka šajos ģimenes svētkos būšu viena, bet nekā darīt, tāda ir dzīve. Cīnies, mazā! Vakar, bez maz vai visu dienu nosēdēju uz dīvāna un lasīju grāmatu par sieviešu-vīriešu psiholoģiju. Baigi interesanta patiesībā, gadījās sevi iepazīt nedaudz vairāk. Vispār Baldonē pīles ir daudz kūtrākas nekā manās mājās - Smiltenē. Gājām barot pīles ar maizīti a tur bija tikai divas un tās pašas bija sabijušās un ātri vien aizlidoja.
Vienīgas, kas man besī šajos svētkos, ir tas, ka kojās nestrādā bezvadu internets. Jau kuro vakaru nāku te lejā un izbaudu koju romaņķiku. Gribas pašai savu.. :)

Pa seniem laikiem sēžu kojās lejā pie stacionārajiem datoriem. Redz, mums kojās galīgā pakaļā tas bezvadnieks + vads istabiņā galīgi nefunkcionē. Es jau biju piemirsusi šeit, lejas datoru romantiku. Visi kaut ko klabinās, garlaikojas, raksta darbus, blakus man sēž erasmusnieks nēģerītis, skaļi klausās melno mūziku, dungo līdzi un ik pa brīdim pagriež galvu pa kreisi, uz manu pusi. Ņirga visu laiku nāk :D bet nu tas tā.. ievadam.
Mana šī diena darbā bija diezgan interesanta. Mums, kā jaunajiem darbiniekiem bija mācību seminārs par perfektu klientu apkalpošanu. Kopumā ilga kādas 5h. Samotivēja mūs kārtīgi un atgādināja lietas, kuras bija aizmirsušās. Nākamnedēļ būs vēlviens seminārs. Es vispār sapratu, ka tā cilvēku apkalpošana ir viena liela psiholoģija. Reāli, ja cilvēkam ir iespēja viņš pirks, tev tikai ir pareizi ar viņu jāapietas ;)

šodien, pārskatot kādu informāciju par manu tagadējo darba vietu var atrast internetā, priekš manas studijdarba tēmas, biju diezgan pārsteigta par to, ka tā neslikti saprotu vācu valodu. vēl es tik varētu iemācīties labāk runāt un tad gan man varētu sākt spīdēt reālas iespējas kāpt pa karjeras kāpnēm darbā. jo nu tur strādājot es esmu sapratusi vienu. ja tu esi vadītājs, tad tev vajag būt vislabākajā gadījumā vācu valodai. angļu valoda vēl ir pieļaujama, bet vislabāk būtu, ja tava stiprā puse ir vācu.