Mnja, it kā jau forša tā sieviešdiena. Saņemt picu pēc 00.00 ar ciparu "8", bučas, sveicienus utt, bet galīgi neforši šodien saprast, ka esi galīgi slimiņš. Aizgāju uz pirmajām divām lekcijām un pārējās divas + kori kojās vnk nogulēju. Kur tik pretīgi var justies?! Rīt jāaiziet uz darbu, jāpastrādā, jāpaskatās kā būs. Galīgi negribas ņemt slimības lapu, jo līdz ar to mani ienākumi būs mazāki. Riebjas :/

Es kaut kā esmu palikusi slinka rakstītāja. Arī laika īsti nav. Es pat neatceros par ko bija pēdējais ieraksts.
Līdz nākamnedēļas 2dienai jāiesniedz studiju darba tēma. Vismaz esmu +/- izdomājusi par ko rakstīšu, vēl tik jāsaliek visi punkti uz i.
Darbā viss joprojām ir okei. Visi sāk pamazām doties atvaļinājumos. Manējais būs pēdējā maija nedēļā un pirmajā jūnija nedēļā, yei. Divas nedēļas pēc kārtas, varēšu kārtīgi atpūsties. Tik jāizdomā ko lai sadara.
Vakardien biju kreklos, aizgāju ar savējajām/jiem. No sākuma galīgi negribējās iet, bet kad istabas biedrenes sāka taisīties man ar sagribējās. Aizbaucām, bik padejojām un tad ar fotogrāfu aizbraucu mājās. Atrodoties kreklos, pie bāra letes, es saskumu, sailgojos. Es esmu tik ļoti pieradusi pie sava vīrieša, ka pat nespēju iedomāties kā būtu bez viņa. Es pat negribu atcerēties kā bija tad, kad viņa man nebija.

Vakarnakt īsi pirms 00:00 es 316. istabiņā tiku atstāta viena pati. Madara un Ieva aizgāja līdz točai un atstāja mani vienu. Pēc kādām 5 vai 10 min dzirdu, ka kāds klauvē pie durvīm. Es kā jau parasti iebļaujos "jā". Durvis vaļā neveras. Nu ok, laikam tomēr pašai jāceļas kājās un jāiet paskatīties vai tur maz kāds vēl stāv. Atveru durvis a tur - Madara, Ieva un Gundars. Gundaram rokā Madaras taisītā zemeņu kūka ar filadelfijas sieru, 2 svecītēm un visi dzied man daudz baltu dieniņu. Es biju tik ļoti pārlaimīga, ka pilnīgi apraudājos no priekiem. Mani tiešām vēl nekad, neviens tā nebija apsveicis. Un tad vēl zvans no tēta 8:03 ar tekstu, mēs te visi četri izdomājām, ka vajadzētu tevi pamodināt. Tad nu visi četri mani telefoniski sabučoja un novēlēja lielisku dienu kāda tā arī bija. Pēc lekcijām aizgāju uz darbu, aiznesu manu cepto medus kūku un kā izrādījās, tad man šodien vispār bija brīvdiena! Nu neko, atstāju kūku un nācu atpakaļ :D Vismaz izstaigājos. Bet jā, šodiena tiešām ir lieliska :) dabūšu svinēt visu šo nedēļu (giggle)

Manuprāt ļoti sen neesmu rakstījusi. Kaut kā nav sanācis. Protams, ir bijusi gribēšana, bet neesmu kaut kā atradusi tam laiku. Par ko bija mans pēdējais posts ar nav ne jausmas, neesmu pētījusi (giggle).
Tad nu par visu nedaudz. Man kojās ir jauna istabas biedrene. Meitene ar kuru nodzīvoju kopā visu pirmo kursu - coletya. Trokšņi kojās joprojām turpinās un tas man besī. Vakar kaut kādus sabāru, laikam kaimiņus, bez brillēm īsti nevarēja redzēt, bet nu gulēt ar nevarēju, tiku izrauta no pirmā sapņa. Tagad vismaz zinu, ka sapņoju par vilcienu sliedēm un, nez kapēc, darba kolēģi.
Darbā man ir beidzies pārbaudes laiks. Yei. Un joprojām lielākā daļa kolēģu slimi. Laikam gripa, ja jau divas nedēļas slimiņi.
Un vispār līdz pirmajam pavasara mēnesim ir atlikušas vairs tik 26 dienas! Patiesībā es brīnos, ka šogad tik ļoti negaidu pavasari kā pagāšgad. Visu laiku nesūdzos, ka sniegs jau ir līdz aknām, gribas sauli un zaļu zāli. man ir labi arī tagad - laikapstākļu laika posmā, kurš man riebjas visvairāk :)

Kaut kā baigi sāk iet mēnesis uz otru galu. Skolā sāksies jau pirmie, mazie pārbaudes darbi, prezentācijas. Ā un mums jau sāka stāstīt par studijdarbiem un praksēm. Ja nemaldos, tad man 1. martā jau jāiesniedz studijdarba tēma.. uhh.. būs rīt darbā pa pauzi jāizstudē tie visi papīri. Mjā un tuvojas arī dzimšanas diena. Es pat nezinu vai gribu vai negribu svinēt. It kā jau vajadzētu kaut kā atzīmēt. Es nekad tā baigi neesmu svinējusi kā tik savus 12 un 18., kad svinēju kopā ar otru klases biedreni. Mums bija baigais meiteņu vakars pie manis mājās. Bijām gandrīz visas klases biedrenes, ja nemaldos, tad kādas 7 vai 8. Dzērām un skatījāmies tā laika raudamo filmu A Walk To Remember. Raudājām pilnīgi visas. Katra pa savu tēmu, bet tomēr. Tās bildes, kuras tapa tajā vakarā nekur tālāk netika publicētas, jo mēs tajās izskatījāmies noraudājušās un sadzērušās. Bija forši, bet tagad ir vēl foršāk. Varbūt vienkārši jāaiziet uz krekliem tās nedēļas trešdienā? Ai nē, bet nākamajā dienā ir mīlestības svētki.. ai b**

Ar mazu novēlošanos ir iesākusies mana jaunā darba nedēļa. No četrām lekcijām es biju tikai uz vienu, bet tas tādēļ, ka divreiz lekciju laikā devos uz centru pēc izziņas priekš darba un pa vidu vēl paspēju aizskriet noziedot savas retās asinis. Šī bija mana trešā reize un šķiet, ka arī trakākā. Kad atnācu līdz kopmītnēm nolikt mantas, mani sāka pārņemt sajūta, ka uz centru tomēr netikšu. Sāka nākt tāds kā ģībonis un sajutos galīgi nefeini. Bet tas drošvien tāpēc, ka mans asinspiediens bija normāls, bet ar tieksmi būt zems. Bet nu jā, kaut ko ātri apēdu un jutos krietni labāk.
Esot centrā es secināju, ka man centrs dienas vidū, pelēkā, drūmā laikā galīgi nepatīk. Visi skrien virsū, ir īgni, mašīnām ir tieksme tevi nošķiest un visas citas centram raksturīgās lietas. Reizēm liekas, ka ir labāk palikt savā Ziepniekkalnā un nekur tālāk nekustēt (giggle)

Neaizgāju uz pirmām divām lekcijām - maita. Negribējās, gribējās pagulēt ilgāk, savādāk jau kuro dienu pamostoties mani nepārņem izgulēšanās sajūta, bet gan - mamm, vēl 5minūtītes. Tā nu gaidot, kad būs nākamās divas lekcijas sēžu gultā ar kompīti klēpī un godīgi sakot, domāju ko varētu sadarīt savā atvaļinājumā, kurš būs tikai pēc 3 mēnešiem. Jā, zinu, ka baigi tālu, bet nu pagāšgad savu augusta atvaļinājumu sāku plānot jau februārī :D tā nu izdomāju, ka sava atvaļinājuma laikā gribētos kaut kur aizbraukt. Kaut vai uz citu pilsētu, nodzīvot nedēļu un nedomāt par neko. Man tik kkā šķiet, ka tajā laikā es būšu pārņemta ar studijdarbu rakstīšanu, bet nu man pie spuldzītēm vai kāds bija tas teiciens :D
ā un vispār.. man sāk besīt, ka 80% mani sapņi ir par manu darbu. Šonakt gulēju un man likās, ka es guļu vīriešu kreklos, kuri man ir perfekti jāsaloka un jāliek ārā pārdošanā.. sick..

Šodien beidzot brīvdiena. Ok, cik nu brīvdiena, uz lekcijām ta bija jāiet, kaut gan bija smaga vēlme nobastot filozofiju un iet gulēt. Lai nu vai kā, aizgāju uz filozofiju un pēc tam uz darbu, uz inventūras apmācībām. Pirms tam iegāju savā vecajā darba vietā "Laumā". Viņām tur šodien notikās inventūra, sasveicinājos ar veco vadītāju, nedaudz papļāpāju ar vecajām kolēgām un devos uz savu darba vietu. Apmācības ilga kādu stundu un godīgi sakot, nevar ne salīdzināt vācu uzņēmumu ar latviešu. Viss ir ļoti organizēti un pārplānoti, lai tikai viss noritētu laikā un nebūtu jādara lieks darbs. Jā, 6dien, pēc darba mums veikalā būs inventūra un nākamajā dienā turpināsim. Jā, būšu maz gulējusi, bet tas būs tā vērts. Jāizdzīvo šī nedēļa, nākamā un arī aiznākamā. Tad mums būs beigusies lielā izpārdošana klienšu karšu īpašniekiem. Būs labi, pēc tam februāris būs daudz mierīgāks un klusāks. Un tad lēnā garā nāks aprīlis ar vienu manu atvaļinājuma nedēļu. Būs jauki :)

Žūst nagi, kuri nolakoti franču stilā, ārā diezgan spēcīgi vējš griež sniegu un fonā Madara klabina taustiņus. Ja viņai, aizejot šogad no SP, neviens nepaspiedīs roku un nepateiks paldies par viņas ieguldīto darbu, es viņus visus aiziešu un nošaušu.. kas vēl..? ā man gribas savas aukstās pēdas pieglauzt sava vīrieša siltajām kājām un klausīties viņa nelielajā pukstēšanā, lai es vienreiz izbeidzot tā darīt. ā un man rīt atkal ir jādodas uz darbu, kā izrādās, tad ātrāk nekā vajadzētu, jo, redz, parastā darba dienā cilvēki iepērkas tā, kā 6dienā. Patiesībā tas ir lieliski, ja neskatās uz to, ka man jau tagad ir jātrennējas, lai spētu izskraidīt visiem klientiem ;)

Gads iesācies diezgan pozitīvi - ar vīrieti blakus, daudz, daudz darba veikalā un jaunām lekcijām. Tas nudien ir kļuvušas vēl interesantākas vienīgi mani šodien nedaudz nošokēja Socioloģijas pasniedzējs. Ar Madaru abas sēdējām pēdējos solos un gaidījām, kas tad mums šo lekciju pasniegs, kad manījām, ka pa durvīm iesoļo Broks. Mums abām acis uz kātiņiem - Madara metas pie kompja un es pie telefona, lai jaunumus ierakstītu twitterī - smieklīgi :D
pamazām atkal atsākam dzīvokļu medības - pietiek dzīvot kopmītnēs, vajag atrast kārtīgu dzīves vietu Rīgā.
Starpcitu atkal ar Madaru kojās esam palikušas istabiņā divatā. Patlaban nav vēl neviens gribētāja, kurai būtu vēlme dzīvot trīsvietīgā istabiņā un cerams, ka arī nebūs. Mums jau ar to trešo nebūtu grūti, vienīgi šķiet, ka tai trešajai būtu grūti ar mums..

Lai nu kā, nu jau vakar beidzās mana nedēļas nogale, kura iesākās tā, kā nebija plānots. Man šķiet, ka vienas nakts, 5 stundās spēju pabūt visur - RTU, Ķīpsalas krastā vērojot naksnīgo Vecrīgu, maķīti pēc kafijas, pat kaļķu vārtos(būs vēl kādreiz tur jāaiziet) un Baldonē. Dzīvojoties pa turieni beidzot izlēmu ko īsti darīt ziemīšos - tomēr došos uz veco, labo Smilteni. Ja man rītdien nebūtu jāstrādā tad visticamāk jau tagad atrastos Vēju pilsētā un censtos iejusties pilnīgi svešā ģimenē. Nekas, gan jau kādreiz ko tādu piedzīvošu.
Starpcitu es veselu gadu domāju par to, ka varētu beidzot no priekšapmaksas sarunas kartes pāriet uz pieslēgumu. Tā kā tagad pa visām malām iet Okartes reklāma "atnes savu veco mobilo", tad nu es beidzot sadūšojos. Tāpat visi mani tuvie cilvēki saka, lai izmantoju iespēju, jo mans telefons izskatās tā, it kā būtu kāvies ar urļikiem. Tā nu internetā sameklēju visu nepieciešamo informāciju par jauno Okartes akciju un secināju, ka tas ir bezgala neizdevīgi! Redz, tur ir obligāti jānoslēdz līgumus uz 24mēn, ka tu tik ilgi turpināsi lietot Okarti! Lai taču viņi iet galīgi! Turklāt, tev vēl reizi mēnesī par to telefonu ir jāmaksā! Nu ok, tāpat tā kopējā summa sanāk nedaudz lētāka, bet nu kamōon.. tas tomēr nav priekš manis. Lai nu vai kā, es rīt eju uz LMT māju un saku, ka gribu gan pieslēgumu, gan jaunu telefonu, lai varu justies kā normāls cilvēks :)
ā un par darbu man ar ir ko teikt. Redz, strādāju tur nu jau kādus pusotru mēnesi. Pirms kādām 3 ned. mani no vīriešu nodaļas pārcēla uz sieviešu, jo tur trūkstot cilvēki. Pēdējās nedēļas laikā mani visu laiku rausta atpakaļ uz vīriešu nodaļu un šodien, pie manis pienāk vadītāja un prasa vai es negribu tomēr iet atpakaļ uz vīriešu nodaļu! :D tā sasmējos patiesībā. Nu ok, viens kolēģis iet strādāt uz ministriju(!) un baigi vajagot cilvēkus. Tagad palielīšu nedaudz sevi - man esot dikti labs strādāšanas temps, jo es neilgā laikā spēju sakārtot visu vīriešu nodaļu un arī tas esot viens no iemesliem kāpēc mani ņem atpakaļ Herenā, yeiy :)

3diena, 15. decembris
BAT Ziemassvētku balle, pēdējā brīdī centrā atrasta kleita, mazais stress pirms balles, jo šķiet, ka mati netiks saveidoti laicīgi. Kora pirmā uzstāšanās publikas priekšā, mazais stress par manu solo, vai būs smuki, vai visiem patiks, bet beigās nomierinājos, jo Gundars teica, ka es esot viņu satriekusi(labā nozīmē :D ). Kas vēl? Ā, dejošana - bija nedaudz smieklīgi - ja dejoju ar pilnībā nepazīstamiem čaļiem, tad viņi vienmēr ir no RTU, šis pa brīnumu bija arī no Smiltenes :D , tiklīdz agrākais kantes sitējs uzzināja, ka man ir draugs vairs ar mani nedejoja un atklāju, ka tomēr arī mani kursa biedri ir labi dejotāji.

4diena, 16. decembris
Pavisam agrs rīts, atkal neliels stress, jo uzzinu, ka 9:20 darbā ir sapulce. Izrādās, ka sapulce bija 15.12 un pa velti darbā ierados 30min par ātru. Esmu nekāda, visu rītu nāk miegs - gulētas vien 3 vai 4 stundas. Mana lielā iepirkšanās ar personālatlaidēm izpaliek - karti esmu astājusi kojās. Pēc darba skrienu atpakaļ uz kojām, lai pēc stundas būtu gatava iet publikas priekšā ar kori dziedāt. Pēc tam darba ballītē Vecrīgā, bet ir uznācis lielais slinkums un vēlme darīt neko. Tā nu abas ar Evu skatījāmies filmas, ēdām picu un dzērām alu - vīrišķīgs meiteņu vakars (giggle).

5.diena, 17. decembris - šodiena
Joprojām nekāda. Gribas ielīst kādam azotē un darīt neko. Nevaru sagaidīt 7dienu, kad varēšu atpūsties no svētkiem..

Manī joprojām mīt Ziemassvētku noskaņa. Kamēr viena dzīvojos pa istabiņu savā brīvdienā, ņēmu un visu satīrīju un sakarināju sarkanos eglīšu bumbuļus un aizskaru stangas, pie griestiem pielīmēju Madaras zvaigznes, kuras naktī spīd un no sarkanām lentiņām sataisīju mazmazītiņus pušķīšus, kurus šur tur salīmēju, lai būtu smuki :)
Joprojām īsti neesmu pārliecināta par to, ko vilkšu rīt uz Ziemassvētku balli, ja rīt no rīta veikalos neko neatradīšu, tad vilkšu kleitu, kas man bija uz Mafijas balli, 1.kursā. Biju diezgan pārsteigta, kad konstatēju, ka joprojām viņā diezgan labi tieku iekšā! :) Nevaru sagaidīt rītvakaru un 4dienu, kad būs darbinieku balle, manas darba vietas pasākums un iepirkšanās P&C par 50% atlaidi :D
jā.. un tieši tagad fonā, pa radio skan mana visu laiku vismīļākā dziesma. Vēl tam visam pa virsu varētu sacept piparkūkas, tad būtu laime pilnībā :))

Šodien uzrakstīju pirmo eksāmenu. Biju domājusi, ka būšu STOP sarakstā ar visām savām kredītu ģēlām a ne. Man tur viss ir štokos, acīmredzot banka pietiekoši ātri skolai ir iemaksājusi konkrēto summu :) Tagad jāsāk lēnām doties uz darbu pāris stundas pastrādāt un pēc tam uz kori. Liekas, ka veselu mūžību tur neesmu bijusi.

Ir jāpriecājas par to, kas ir tagad. To parasti saprot daudz vēlāk, to vērtību.
Vismaz es to beidzot esmu sapratusi, lai arī cik grūti, traki un mokoši man ietu citās lietās, to mīnusu es neizjūtu un par viņu neaizdomājos.

Izrādās, ka pa to laiku, kamēr es pa māju slimojos Plazā, manā darba vietā ir sākušies Ziemassvētki! Mums veikalā pat ik pa brīdim skan Ziemassvētku džingli! Vārdsakot jāsāk jau domāt par 24.12, diena, kura man nu galīgi nepatīk. Man riktīgi interesē kāds man būs darba grafiks tajā laikā. ā un vispār es tagad esmu ielika sieviešu nodaļā. Strādājot tur, es šodien sapratu, ka man labāk patīk vīriešu nodaļa neskatoties uz to, ka man pilnīgi nav nekādas nojausmas par vīriešu krekliem, šlipšu siešanu u.c. tikai vīriešiem tipiskām lietām.

Šodien man vajadzēja atrasties darbā, bet nē. Sēžu tagad mājās, Smiltenē virtuvē pie galda un domāju kā lai iedabūnu sevī iekšā brokastis, jo lielākais dzīves prieks - ēšana, man sagādā pamatīgas mocības. Tādu angīnu es vēl līdz šim neesmu piedzīvojusi. Pat nobiedēju mammi ar savu kaklu - tik traki man vēl nekad neesot bijis! Pēc brīža jādodas pie ārstes, tad jau redzēs ko šī man teiks, cerams, ka nesalamās par to, ka es tikai tagad kko esmu sākusi darīt, t.i. iet pie ārsta (blush).
biju vakar uz banku aizgājusi un izrādās, ka es tomēr varot pati sevi galvot ņemot studiju kredītu, tas tik nebūšot ar valsts galvojumu! Nu kamoon...! un man to neviens nevarēja ātrāk pateikt, besī tā Smiltenes filiāle, viņiem vēl prasījām vai es pati varu sevi galvot, ja es pati strādāju - nē, tas nav iepējams! Bāc.. ja es Rīgā nebūtu aizgājusi uz banku, tad ietu uz Smilteni un viņiem to iebāztu sejā. Nē, tā vispār būtu slikta doma, es jau vienreiz tur gandrīz sastrīdējos (giggle).
Un vispār mājās ir daudz labāk. Mājas tomēr paliek mājas un ir tik forša sajūta, ka tevi visu laiku kāds apčubina. Vot tieši tas man pēdējās dienas bija pietrūcis..

Es esmu nogurusi, sagurusi un pārgurusi. Besī, ka es tik labi nepazīstu preci un jūtos galīgi nekompetenta, bet man vismaz ir ļoti foršs kolēģis, kurš man iespējas robežās cenšas visādi palīdzēt. Šodien man viņš ļoti daudz ko prasīja par krūšturiem - cik liela eksperte es esmu, kā var noteikt izmēru meitenei neprasot, kādi ir vislabākie utt. Laikam jau būs jāpalīdz viņam nopirkt draudzenei dāvanu (giggle). Ehh.. cerams, ka šonakt es varēšu normāli pagulēt un nedomāt visu laiku pa darbu.

Šodien darbā bija 6-7 stundu apmācība. Sapazinos ar visjaunākajiem kolēģiem un man joprojām patīk mana jaunā darba vieta. Tagad man ir savs darbinieka svītru kods, kuru es līmēju virsū uz to preču birciņām, kuras esmu pircējiem pārdevusi. Ritīgi forši patiesībā :) ļoti patīk mani jaunie kolēģi, vide utt :) un visi man tik visu laiku prasa vai es esot tā, kura iepatikās galvenajai veikala vadītājai, kā es viņu apkalpoju utt. ā un es šodien uzsāku pamelas(pomelo) sezonu. Nu nenoturējos (giggle)

Šodien bija mana pirmā nopietnā darba diena. Un jā, es strādāju vīriešu nodaļā. Pārsvarā visu laiku nostrādāju gar krekliem, jo preces ir vnk nenromāli daudz. tik dīvaini patiesībā no krūšturiem mesties iekšā vīriešu apģērbos. redzēs kak buģit. ta jau man tur viss patīk. var redzēt, ka tas ir vācu uzņēmums, jo viņi ir ritīgi piedomājuši pie personāla un tā motivēšanas. prieks censties :)