šodien aizgāju uz nu jau savu veco darba vietu, parakstīju pēdējos papīrus, paņēmu savas darba kurpītes, atdevu apdrošināšanu, Plazas atlaides karti un devos atpakaļ uz kojām. Pirmdiem jau jāierodas jaunajā darba vietā, jāparaksta darba līgums un aiziet! Vienīgi besī, ka es kavēšu finanšu vadībā kontroldarbu! Tas man ļoti, ļoti nepatīk. ā un ceru, ka darba grafiks tiks sastādīts tā, ka es arī tā smuki tieku uz skolu, galīgi negribas kavēt, jo šogad lekcijas ir pavisam interesantas

Kamēr citi ballējas - es sēžu kojās. Protams, es arī saņēmu uzaicinājumu doties līdzi, bet ne e, negribas. Es drīzāk gribētu kaut kur aiziet padejot un šo vēlmi piepildīšu 6dien. Es tik nesen sapratu, ka veselu mūžību(2-3ned) neesmu bijusi kreklos! Interesanti ir tas, ka agrāk es varēju bez tā visa iztikt. Varēju tikai strādāt, mācīties, ēst un gulēt, bet tagad man tā ir bez maz vai fiziska nepieciešamība vismaz reizi nedēļā aiziet kaut kur paballēties.
ā un nākamnedēļ sākšu strādāt savā jaunajā darba vietā! Redzēs kā būs. Es jau visu laiku baidos, ka kaut kas varētu noiet greizi, bet tad atcerējos, ka gluži līdzīgas bailes mani pārņēma pirms es sāku strādāt savā agrākajā darba vietā. Nevajag baidīties, vajag rīkoties un viss būs kedās. Tā tam vismaz vajadzētu būt.
Ok, kamēr tagad citi ballējas, es uzvārīšu sev tēju un uzlikšu kādu filmu.. vai arī palasīšu socioniku.. starpcitu tā ir ļoti interesanta tēma ;)

zb.
es neesmu gulējusi veselas 20h.
es esmu nostrādājusi 15h pēc kārtas.
man ir jāuztaisa kkāds debīls darbs personālvadībā.
es esmu ātri aizkaitināma (nav man PMS).
un jā.. saulrietā ļaujiet man pabūt vienam.
gribu brīvdienas - mierā un klusumā. Atpūsties, snauduļot, vārtīties pa gultu, skatīties 1000 un 1 filmu pēc kārtas un grauzt burkānus. Uhh.. :S

Forši. Izskatās, ka varētu atkārtoties tas pats, kas pagāšgad, ka uz savu vārda dienu netiku uz mājām. Stulbākais ir tas, ka tas nav tas milzumlielais iemesls kapēc es uz turieni braucu. Man vnk vajag tikt uz banku pārslēgt studiju kredītu un mans dārgais galvotājs dzīvo ~130km no manas tagadējās atrašanās vietas. Demit! Vārdsakot šis, manas darba kolēģes, burvelīgais paziņojums sabojāja man visu atlikušo dienas daļu.

Zinu, ka man vajadzētu saņemties un beidzot līdz galam sataisīt prezentāciju uz 1dienu, bet nogurums pēc darba pamatīgi ņem virsroku. Kur ir mans radošums un bezmiegs tad, kad man tas ir vajadzīgs visvairāk?

Pēc 3h dodos pāri LV robežām uz Adrijas jūru. Iekšā ir mazais pirmceļojuma satraukums, jo man joprojām neticas, ka es beidzot to visu skaistumu redzēšu dzīvē. Kā jau parasti ceļojumos to daru, tad arī šoreiz rakstīšu mazo ceļojuma dienasgrāmatu. Ar roku. Sen aizmirsta lieta, bet ļoti patīk. It sevišķi tad, ja tas viss tiek rakstīts kladē, kur ir grāmatvedības pieraksti (mazais smiekliņš). Nu ko, pēc 8 dienām, ja nebūs bijušas pārpārākās emocijas, arī šeit ierakstīšu nelielu kopsavilkumu :)

Beidzot ir sācies mans otrais atvaļinājums. Pirmo dienu es pavadīju kopā ar savu jauno vīrieti un tajā vakarā es reāli sapratu to, ka man ir ritīgi bail no nopietnām attiecībām. Bail par to, ka es galīgi, galīgi samīlēšos un pēc tam būs vsjo, dabūšu ar bomi pa pieri. Vnk viss pagaidām šķiet tik skaisti un forši, ka liekas, ka kkas nav. Vispār labi, ka man tgd būs brauciens uz Horvātiju un viņu ne redzēšu, ne arī kontaktēšos ar viņu kādu pusotru nedēļu.
Mnja, tgd atrodos pie kursa biedrenes Limbažos. Bijām šovakar nopeldēties Lielezerā - vnk dievīga vieta, pat ļoti. Rīt jāsapērk pēdējās lietas priekš Horvātijas un līdz galam jāsakārto koferi. Es beidzot tā pa ritīgo sāku apjēgt, ka rītnakt mēs dodamies ārpus Latvijas robežām! :)
Man vienīgi žēl, ka tā kārtīgi neatvadījos no sava vīrieša, bet nu nekā darīt.
Rītvakar jādodas uz Limbažu brīvdabas kino, ritīgi dievinu tādas lietas :)

Es šodien ļoti ar sevi lepojos. Izskatās, ka darbā būšu iedzinusi respektu vienai pavisam jaunai kolēģei. Tagad tik to atliek izdarīt ar otru, divreiz vecāku par mani. Zinu, ka būs grūti uz izskatās, ka viņai ļoti nepatīk, ja aizrāda. Bet nu pati jau vien ir vainīga, ja nemāk aiz sevis uzturēt kārtību. Šodien pamatīgi sakārtoju istabiņu. Nespēju vnk vairāk izturēt. Cerams, ka kārtība te uzturēsies ilgāk nekā par šo vienu dienu, ja ne, tad man arī istabas biedrenei būs jāsāk aizrādīt. Es laikam pamazām sāku kļūt pedantiska :D

Esmu atpakaļ Rīgā un manam 2 nedēļu atvaļinājuma ir pienācis gals. Godīgi sakot, man jau Smiltene bija nedaudz apnikusi, pārāk daudz miera. Es pat sāku nogurt no tā visa. Rīt šādas, tādas sīkas darīšanas un tad jātaisās, lai vakarā dotos dejot uz Vecrīgu. Gribas, ai kā gribas. :)

Godīgi sakot, man jau sāk pamazām vilkt atpakaļ uz Rīgu! Tik tiešām būšu ritīgi atpūtusies, bet nu man darbā ir + vēl 3 brīvas dienas, tā ka dzīve ir skaista! :D Mums šajā nedēļas nogalē Smiltenē bija pilsētas svētki un vakardien bija Apvedceļam 10 gadu jubilejas balle. Bija atbraukusi arī mana kursa biedrene. Aizgājām uz balli tad, kad visas foršās grupas jau bija nodziedājušas un pulkstenis rādīja tikai aptuveni 23:00! Aizgājām vēl uz Klondaiku, tur es satiku no teātra kolēģi un šis bez maz vai uz rokas uzrakstīja sev atgādinājumu, lai neaizmirst ar mani ballē padejot (tāpat neuzlūdza :D). Palikām līdz Credo un ziniet.. viņiem ir nenormāli seksīgs bundzinieks. No viņa TĀDS seksuālisms staroja, ka mēs ar kursa biedreni bez maz vai spiedzām ai sajūsmas! Vot to es tiešām nesaprotu, kā var panākt to, ka ķermenis izstaro ko tādu..
Šodien abas ar kursa biedreni vnk čillojām ārā pie mājas. Manējie bija aizbraukuši uz kapu svētkiem, bet mēs mājas priekšā lakojām nadziņus, spēlējām badmintonu, peldējāmies un vnk lieliski izklaidējāmies. Vārdsakot, savā pēdējā atvaļinājuma dienā, atpūtos uz pilnu klapi! :)
Bet nu, parīt es braucu atpakaļ uz Rīgu un mana dzīve atkal sāks pamazām ieiet tajās, pašās, vecajās sliedēs. Bet savu gmailu es joprojām turpinu bieži vien pārbaudīt un atbildēt uz viņa epastiem. Un man joprojām pa seju rotājas plašs smaids :)

Šodien man no darba neviens nezvanīja, bet piezvanīju pati, jo biju aizmirsusi uzrakstīt vienu paskaidrojumu (blush). Šodien aizgāju beidzot atjaunot pasi, forši tantuki tur sēž. Pēc tam nedaudz paravēju sīpolu vagas, bet diemžēl neko daudz neizravēju, jo saule pamatīgi cepināju. Tā nu sīpolu vagas nomainīju pret klavierēm un mācījos dziesmu svētku dziesmas. Es nesaprotu kāpēc ir jābūt kaut kādām speciālām gājiena dziesmām?! Kapēc katrs koris nevar dziedāt ko grib? Un tās gājiena dziesmas ir kaut kādas 8 tautas dziesmas, kaut kāda viena latgaliešu, kuru ir ļoti grūti izdziedāt, neskatoties uz to, ka manī daļa ir latgaļu asiņu. Ā un es šovakar biju uz ezeru. Tik sen nebiju bijusi, tik forši izpeldējos, nevaldmāmi dievīgi. Tagad sēžu istabā, klausos radio101 mierīgos hitus, pērkoņa dūkoņu un smaidu par to, ka vakars turpināsies ar zema reitinga filmu, alu un daudz smiekliem. Mīlu savas atvaļinājuma pirmās dienas (sun)

Smiltenē līst. Dievīgi. Šodien man no darba zvanīja tikai divas reizes. Maz. Aizgāju pie mammas, bišķiņ pastrādāju, kādas divas stundas. Nogulēju kora mēģinājumu, kurš bija pl. 12:00! Man vienkārši telefonam otrs skaļrunis sabojājies un es nedzirdu, kad man zvana vai, kad zvana modinātājs. Viņš tikai novibrē i vsjo. Man 4dien jābrauc uz dziesmīšiem, 4:15 no Smiltenes! Bet tas piederas pie lietas. Uhh.. un tagad, pēc lietus, pa logu viegli ieslīd patīkami, atspirdzinošs gaiss. Būs jāiziet ārā :)

Es joprojām dzīvoju vakardienas sajūtās. Vispār man visu laiku šķiet, ka ir 7diena, neskatoties uz to, ka man šodien ir jāstrādā.
šodien es vislabprātāk atrastos kojās, zem pleda ar tējas krūzi rokās un beidzot noskatītos Cinderella Man. šodien mans organisms pieprasa atpūtu pēc svētkiem, bet nekas, lai jau vēl paciešanas kādas 4h un tad jau būs miers :)

Jau diezgan ilgu laiku strādāju sieviešu apakšveļas veikalā un ļoti labi pārzinu visu manekenu izmērus, tā ka bieži vien pircējiem piesolu izģērbt manekenus, lai viņi tiktu pie sev nepieciešamajiem izmēriem. Arī šodien, viena sieviete izmisīgi grib tikt pie 38 izmēra biksītēm un es esmu 100% pārliecināta, ka tai tur manekenei točna ir viņas izmērs. Tā nu es velku viņai nost bikšeles, sieviete ar priecīga, ka tiks pie smuka un lēta komplekltiņa. Novelku viņai tās bikšeles un skatos, ka šai mugurā bijis 44! Ka tas ir iespējams?! Tāds FAIL :D

Beidzot mana garā darba nedēļa beigusies. Strādāju tikai trīs dienas, bet likās, ka veselas četras. Vispār draugos, galerijās, ļoti daudziem parādījušās tumši zilas, izlaiduma cepurītes. Nākamgad ar tur būs pāris tādas bildēs, bet pēc diviem gadiem arī man būs ne tikai tāda bildīte, bet arī cepurīte. Patiesībā, tas būs neizsakāmi drīz. Jopcik! Bez maz vai jāsāk jau kalt milzu lielie plāni ko darīt nākotnē. Protams, viens no pirmajiem būs karjera. Vismaz tagad esmu pakāpusies par vienu pakāpienu uz augšu un tagad būs vieglāk pakāpties kādā citā vietā augstāk - forši tā :)

šorīt mana vakardiens burvīgā brīvdiena beidzās. Es beidzot tā kārtīgi izbaudīju brīvdienu. Neko prātīgu neizdarīju, bet vakardienas noskaņa man ļoti patika - tāda mierīga, bez lieka stresa. Un es pirmo reizi savā mūžā izvārīju zupu! Abas ar kursa biederni vārījām skābeņu zupu Joe Dassin pavadība un piedungojām visu koju otro stāvu :) ai, kā man patīk tādas brīvdienas. Tādas lēnas un mierīgas, un, prtoams, ar sauli. Tik vakardien es apjēdzu, ka mana kursa biedreni izvāksies no kojām jau 1dien. žēl. ļoti žēl.

Šodien ļoti produktīva diena! Piedalijos Nordea maratonā, pārstāvēju savu darbu Laumu un 5km pievarēju 33minūtēs un 33 sekundēs, vieta - 2525.! Tādi smuki cipari sanāca :) Tik čaļi no skolas pašpārvaldes pārmeta, ka neesmu skrējusi formā t.i. tikai Laumas apakšveļā! Bet nu gan jau, ka nākamgad mēs to piekopsim (giggle)
Tad beidzot noskatījos A Good Year. Baigi piesaistīja tā filma. Pilnīgi kaut kas cits nekā citas. Nav ne kāds amerikāņu variants ar nodrāztām lietām. Ļoti patika pasniegšanas stils, mūzika, daba, raksturi un garšīgā franču valoda. Nemaz nezināju, ka man viņa varēs tā iepatikties :)
Protams, pēc tam kārtējo reizi ķēros klāt savam studiju darbam un gala rezultātā sanāk tā, ka man vairs palikuši tik priekšlikumi, secinājui, jāievieto maziņa tabuliņa + apraksts un lieta darīta! Pilnīgi pašai lielais prieks par sevi.
Ā un mums te kojās jautri iet. Es beidzot izmantoju galdu arī priekš mācīšanās, nevis tikai priekš ēšanas un ēst gatavošanas. A kursa biedrene izmanto grīdu priekš mācīšanās bet nu viņai baigi patīk. Paralēli tam tikām pie sarkaniem nagiem, kārtējās C vitamīnu devas un atklājuma, ka mēs esam vienreizējas sievietes, ja jau spējam uzrakstīt tādu monstru kā studijdarbu! :)

Man sāp galva. Laikam maziņa pārpūle. Rakstu studijdarbu jau kopš 11.00, kad piecēlos. Vismaz esmu tikusi galā ar teorētisko daļu - par to skaļi aplausi man un pie reizes arī papliķēšana pa plecu(uzreiz labāk palika). Vēl tikai jāuzraksta viss no praktiskās puses un tad ar mierīgu sirdi varēšu nodot studijdarba vadītājai, lai izlasa. Man ir trīs dienas laika. Nekas. Aiziešu atpakaļ uz kojām, paskatīšos filmu, aiziešu līdz veikalam un atkal ķeršos klāt. Jā, tieši tā es darīšu un tādā secībā. Man vajag nelielu starpbrīdi savādāk sāk nogurt acis un datora ekrāna un galva sāk palikt no tā klusā šņākuļošanas. Šodien skolā satiku sen nesatiktu draudzeni no SP un, kad izstāstiju, ka mana ikdiena ir darbs, darbs, studijdarbs un darbs viņa teica, tad jau tev drošvien ir tāpat, kā vienam manam paziņam - ir iekrāts daudz naudas, bet nav laika tērēt. Ui, kaut tik man tā būtu, bet es diemžēl visu vienkārši brutāli noēdu :D Iespējams, ja es dzīvot kojās viena, tad es būtu skals un ēstu neveselīgu pārtiku, jo vakaros atnākot no darba tik tiešām neko baigi nopietni negribas taisīt, kā tik kaut ko iegrauzt un gultā iekšā. Labi, vsjo.. tgd gan jādodas atpakaļ uz kojām. Pietiek te sēdēt ;)

Sēžu savā otrā stāva otrajā stāva (divstāvu gultas otrais stāvs :D ) un cīnos ar studiju darbu. Man ir nostādīts mērķis, uzrakstīt līdz 4dienas rītam, lai pēc tam varētu braukt mājās. Mammis mani visu laiku kārdina ar smaržojošiem ķiršiem, plūmēm, ievām, redīsiem, putniem un visu, visu citu. Pilnīgi riebjas, jo esot šeit es sev domās uzzīmēju to, kā tieši patlaban mājās izskatās un ko es būtu darījusi :) mans organisms vienkārši bļauj pēc atvaļinājuma, bet, lai vēl mazdrusciņ paciešas un tad tiks pie kārotā ;)
Manā dzīvē vairāk nekā interesanta nenotiek. Ja agrāk bija darbs, skola, SP, tad tagad ir tikai darbs. Un pavisam drīz es te visticamāk palikšu viena ar kaimiņu, kurš aiz sienas nagu graušanas vietā dauza pokera žetonus :D
ā un vispār šodien no darba ejot uz kojām es sapratu, ka man sevī izteikti riebjas viena ūdensvīra īpašība - kad uznāk brīži, kad gribas vientulību, gribas atslēgties no visiem, ielīst savā kambarī un miers. un pēc tam atkal uznāk vēlme pēc cilvēkiem, bet viņi nesaprot manu pēkšņo garastāvokļa maiņu..