Man sāp galva. Laikam maziņa pārpūle. Rakstu studijdarbu jau kopš 11.00, kad piecēlos. Vismaz esmu tikusi galā ar teorētisko daļu - par to skaļi aplausi man un pie reizes arī papliķēšana pa plecu(uzreiz labāk palika). Vēl tikai jāuzraksta viss no praktiskās puses un tad ar mierīgu sirdi varēšu nodot studijdarba vadītājai, lai izlasa. Man ir trīs dienas laika. Nekas. Aiziešu atpakaļ uz kojām, paskatīšos filmu, aiziešu līdz veikalam un atkal ķeršos klāt. Jā, tieši tā es darīšu un tādā secībā. Man vajag nelielu starpbrīdi savādāk sāk nogurt acis un datora ekrāna un galva sāk palikt no tā klusā šņākuļošanas. Šodien skolā satiku sen nesatiktu draudzeni no SP un, kad izstāstiju, ka mana ikdiena ir darbs, darbs, studijdarbs un darbs viņa teica, tad jau tev drošvien ir tāpat, kā vienam manam paziņam - ir iekrāts daudz naudas, bet nav laika tērēt. Ui, kaut tik man tā būtu, bet es diemžēl visu vienkārši brutāli noēdu :D Iespējams, ja es dzīvot kojās viena, tad es būtu skals un ēstu neveselīgu pārtiku, jo vakaros atnākot no darba tik tiešām neko baigi nopietni negribas taisīt, kā tik kaut ko iegrauzt un gultā iekšā. Labi, vsjo.. tgd gan jādodas atpakaļ uz kojām. Pietiek te sēdēt ;)