iedarbīgas zāles ([info]bez4pieci) rakstīja,
@ 2006-08-15 10:19:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
vispābā mani ļoti kaitina viena tāda īpašība, kuru esmu pamanījis vairākos paziņās. man nav ne jausmas, kā to īpašību varētu saukt, bet tā izpaužas tādā kā nevarībā pret paša izdarītajām izvēlēm un uzvedību. piemēram - es jau tur neko nevarēju darīt, man bija uznākušas dusmas, nu, sak, ko es varēju darīt, ko, man bija dusmas! vai, piemēram - tas manis uzrakstītais skripts rēķina nevis kubsakni, bet kvadrātsakni, nu, jā, es zinu, ka vajag kubsakni, bet tāds nu viņš ir, ka rēķina kvadrātsakni, ko man tur darīt? vai, piemēram - es nepaspēju, nu, ko ES tur varēju darīt - es vienkārši nepaspēju.

tā izpauzaš tādā kā stāvēšanā nomaļus un sevis vērošanā, protams, tikai tad, kad apstākļi spiež, kad mīļākais ir reāli sāpināts vai projektu vadītājs ir novests līdz baltajām pelītēm. pārējā laikā domāšanas aparāts vienkārši tiek izslēgts..... nē, ok, netiek izslēgts, bet apzināti/neapzināti ignorē kādas būtiskas realitātes šķautnes.

tā ir kā force majore attiecināšana uz kaut kādiem sīkumiem un sevis pasludināšana par mazo nabadziņu. nespēja uzņemties atbildību. infantilisms. un to es reāli nevaru paciest, jo tas ir vēl atbruņojošāks par stulbumu.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]gedimmteversion
2006-08-15 12:43 (saite)
tu raksti: "kaitinošākais ir apgalvojums, ka "neko nevarēju darīt"" - jā, piekrītu, tas laikam tomēr robežojas ar stulbumu, nespēju sakarīgi formulēt savu vainu.

šai sakarā iedomājos, ka vainas formulējums vienmēr nāk post factum, vai tas vispār ir vajadzīgs? tu taču lieliski redzi, ka persona x nepaspēja, kaut gan ļoti centās. vainas apziņa personā x tik un tā ir neizzināma. lai ko arī persona x tev neteiktu.

un vai tev vajadzīga atziņa brižitas fontēnas garā "je suis malheureuse parce que je suis conne" (esmu nelaimīga, jo esmu stulba)? ar to, ka tu kaut ko no solītā neizdari, tu taču pats sevi sodi, vai ne?

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]bez4pieci
2006-08-15 12:54 (saite)
nav jau arī tā, ka man vajag, lai man atvainojas. gadījumos, par kuriem runāju, situācija, šķiet, nav glābjama - tādi tie cilviņie vienkārši ir.

bet runa jau ir par to, ka, principā ir iespējams itin viegli paredzēt, ka piecos sešos valdemāra iela virzienā uz centru būs neizbraucama, bet tas apstāklis tiek kaut kādu mistisku apsvērumu dēļ ignorēts, un tu cilvēks vari kaut ko ādas ārā izlīst, bet ātrāk galā nenokļūsi. būsi centies no visas sirds, bet nebūs sanācis. vainīgs? it kā jau nē. bet varēji ātrāk izbraukt, varēji izvēlēties citu maršrutu, citu transporta līdzekli. vai varēji pārlikt tikšnos uz citu laiku. tā tiešām ir nedomāšana, kas - vispārinot - vienādojas ar stulbumu.

un es te minu piemērus iz dzīves, kurus visus var izskaidrot ar, piemēram, nepraktiskumu, via nespēju sarūmēt galvā pārāk daudz apstākļu, kas visas ir tādas īpaīšības, kas cilvēka koptēlam, talantam, spējām utt var nemaz un nebūt nekaitēt. es te runāju par tādu caursttrāvojošu attieksmi. jā, manuprāt, tas ir attieksmes jautājums.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gedimmteversion
2006-08-15 13:21 (saite)
visnotaļ piekrītu - attieksme. tai nozīmē, kā cilvēki kārto savu prioritāšu listi. es biju domājis 'letting down' lielākās lietās nekā paspēšana kaut kur sešos pa valdemāra ielu (tas man liek pasmaidīt, jo tā īstenībā nav gara - ja vajag kaut kur sastrēgumstundā paspēt, var aizskriet!), bet faktiski tas nav svarīgi. arī sīkumi 'uzbūvējas' līdz nepanesamībai...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?