tu raksti: "kaitinošākais ir apgalvojums, ka "neko nevarēju darīt"" - jā, piekrītu, tas laikam tomēr robežojas ar stulbumu, nespēju sakarīgi formulēt savu vainu.

šai sakarā iedomājos, ka vainas formulējums vienmēr nāk post factum, vai tas vispār ir vajadzīgs? tu taču lieliski redzi, ka persona x nepaspēja, kaut gan ļoti centās. vainas apziņa personā x tik un tā ir neizzināma. lai ko arī persona x tev neteiktu.

un vai tev vajadzīga atziņa brižitas fontēnas garā "je suis malheureuse parce que je suis conne" (esmu nelaimīga, jo esmu stulba)? ar to, ka tu kaut ko no solītā neizdari, tu taču pats sevi sodi, vai ne?