atpazīt haosu nenozīmē izskaidrot, kādēļ process vai parādība ir uzskatāma par haotisku. aplūkojot sausumā sasprāgušu augsni vai koka lapas dzīslas kā funkcijas no applūdušiem laukiem vai augu dns, uzreiz redzmas, ka izpildās visi trīs nepieciešamie nosacījumi funkcijas haotiskumam (periodisko punktu blīvums, topoloģiskā tranzitivitāte un jūtīga atkarība no sākumnosacījumiem). izvēloties nedaudz abstraktāku pieeju, pilnīgi pietiek ar mēroga invariances nosacījumu (self-similarity), kuru parasti iespējams pamanīt bez īpašas piepūles. un mēs vienkārši konstatējam - jā, chaos is there.

vienīgais rīks, ar kura palīdzību iespējams saprast, tieši kāpēc viņš tur ir, ir vēsture. vienīgi analizējot notikumu secību laikā, iespējams izprast, kādēļ iegūtais rezultāts ir haotisks. vai tas būtu pa pixelim uzbūvēts attēls datora ekrānā vai nepārtraukts auga kinētiskais un ķīmiskais monitorings, laiks ir haosa rašanās cēlonis, neatkarīgi no medija un telpas dimensiju skaita.