Drošivien viss ir baigi sarežģīti, bet man izskatās, ka problēma ir tajā,

ka vienā skatījumā attēls ir vienkāršs un skaists un
citā viņš ir mudžeklīgs vai, pasargdievs, regulārs.

Un gribas lai būtu skaists un negribas pieņemt, ka haoss (un kārtība) var izpausties ļoti dažādi.

Un ja cilvēkam pielec formas, kas ir mums līdzīgas (fraktāļi, simetrija, perpendikuls, augšana), tas nenozīmē, ka citas formas (ko es pat iedomāt nevaru) nav (labas, patiesas, haosīgās).