barbala ([info]barbala) rakstīja,
@ 2016-05-19 13:46:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Uwaga: ja meklē vai bīstas, var atrast augtszirga pazīmes
Šai dienai piestāvēs divas izlaidumrunas. Bez Ārijas Elksnes un Koelju citātiem, bez "raudi, māte, raudi", bez jaunāko klašu ansambļiem.
Katra citādāka, abas jaudīgas, bet klusēšanas zelta vārdā atļaušos pabrīdināt, ka vienā ir īpaši vērojama pulgošana, intelektualizēšana un abās- diezgan ar pirkstu acī ietvertas norādes uz attīstības virzieniem, tostarp, pašattīstības.


Te esence par trumpismu un trivializāciju , bet te pilna runa .

Un Šerila Sandberga iekš Bērklijas neiepaliek. Bet citādi.

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]barbala
2016-05-19 14:43 (saite)
Labs punkts. Atpakaļrāpošana ir tas precīzākais vārds, paties.

Ja personiski, tad nevis izpratne par to, kā "domā vai dzīvo citi" trūkst, to ar mobila vērotāja un mūžīgās curious atvērtību sanāk uzsūkt un ierindot gaņģos. Traucē t.s. burbulī dzīvošanas blakne, ka visu ir iespējams vērst par labu ar izglītību vai darbu/darīšanu, ar izvēlēm, kam pamatā ir sūra un taisna determinance mainīties uz augšu. Tāds infantilo ideālistu uzskats, ka mums katram gribas dzīvot "labāk", pēc kaut kā "tiekties" un vēlams, pēc "pašrealizācijas" un "labākā sevis sasniegšanas." Bet vairs pat nav smieklīgi, cik dažādās intensitātēs un ātrumā es aplaužos pret "a nafig man jāmainās, davai nokāp no sava augstzirga un beidz cepties un vispār, "man viss forši, sliktie ir citi", utt.

Tradicionālo vērtībsargu priekam piemetināšu, ka paties, kā redzam zīmējumā, nevajag līst ar tām savām dziesmugrāmatiņām svešās božņeicās un tāpēc nekas universālāks par jedem das seines nav izdomāts. Tiesa gan, tas ietver arī aizvien šaurāku (bet, iespējams, tuvāku) to cilvēku, izvēļu, notikumu un interešu loku par ko un kā vārdā asinis riņķo straujāk un pārējais iegūst fona informācijas un konteksta lomu. Neko darīt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]bljanna
2016-05-20 00:21 (saite)
Piekrītu.
"Tāds infantilo ideālistu uzskats, ka mums katram gribas dzīvot "labāk", pēc kaut kā "tiekties" un vēlams, pēc "pašrealizācijas" un "labākā sevis sasniegšanas." --> Jā, jo kā gan izglītība var nozīmēt brīvību, ja tā nav pat pagaršota, vai ne? Bet skaidrs arī, ka nevar vienā diennaktī uzcelt pili. Lēns, ilgs process maziem, maziem solīšiem, kur nevar iešķiebt Raini un pateikt - mīli!, bet, iespējams, jāsāk ar krāsojamām grāmatām (šo mierīgi var aizvietot ar jebko citu), lai vispār dabūtu uz pareizā treka, lai pamazītēm iebarotu un cilvēks to visu neatvemtu. Tad lēnītēm spert soļus uz augšu. Un loģiski izriet, ka tāpēc maksimāli daudz uzmanības būtu jāvelta cilvēkbērnam, kurš taču ir kā suklītis. Bērnam, bērna izglītībai un bērnu max vienlīdzīgām iespējām (cik nu to var ietekmēt sistēma, skola, skolotājs) uz izglītību būtu jābūt prioritātei... bet tad es ziņās dzirdu no pašas E.Papules, ka pedagogu jaunais atalgojuma modelis faktiski nogriezīs līdzekļus valodu padziļinātajām skolām mācīt valodas efektīvi mazās grupās un būs jāpāriet kā visās skolās uz 30 cilvēkiem grupā. Viņa to skaidroja ar "vienlīdzību" - jo citiem, redziet, neesot tādu privilēģiju tik un tā... Vienlīdzība = nogriezt iespējas vieniem (mazākumam), nevis domāt veidus, kā vairot iespēju pārējiem. Man gribas skaļi kliegt par šo.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]panacea
2016-05-20 19:11 (saite)
vāh, jā, es arī par šito nespēju beigt domāt un cepties, ka mēs kā sabiedrība esam atbildīgi bērnu audzināšanā. teiksim vardarbība pret bērniem, manuprāt, noved pie nu, bāc, tik milzīgi daudz lielām problēmām vēlāk -- zemākas izglītības, noziedzības, šo izaugušo bērnu pašu turpmākas vardarbības pret saviem bērniem. manuprāt, visi mēs kā kopēja sabiedrība tik daudz iegūtu, ja censtos to risināt visos iespējamos veidos -- palīdzot vecākiem, kas ir izdeguši un tāpēc ir vardarbīgi, nepaejot garām brīdī, kad notiek vardarbības akts, palīdzot ārstiem un skolotājiem atpazīt, kad ir notikusi vardarbība un tad nodrošinot veselu sistēmu -- kas tad notiek, kad šī vardarbība ir notikusi, nu, jo tikai atpazīšana jau vēl neko nedod. man arī liekas, ka punitīva sistēma tikai pret vecākiem arī neder, jo daudz labāk, ja vien tas būtu iespējams, būtu mediācija, izglītošana, sociālo un psiholoģisko apstākļu uzlabošana. man liekas, ka tas būtu tik ārkārtīgi dziļš ieguldījums nākotnē. mož pat pārāk utopisks, es nez? nja, man arī par šitiem jautājumiem gribās skaļi kliegt...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?