barbala ([info]barbala) rakstīja,
@ 2015-04-04 11:52:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
comfortably numb
Gluži kā uz pasūtījumu privātais muzikologs AiTūns uzsvieda Pink Floydus, tāds mūžīgs balzāms ne mazāk mūžīgām rētām,
uztausta katru vienu, noskalo, iztīra un attīra un izsniedz baltu kreklu un galdautu kājceliņam.
Tehnoloģijas tomēr nav tik atsvešinātas no to turētājiem. Viņi visu zina tāpat.


Aizgājos uz Dolana filmu "Māmiņa" un kādu 55 reizi šogad iekšēji sabruku, izjuku pa vīlēm un šķiedrām, tik ļoti smaga un stipra un acis ar pirkstiem izraujoša. Tāda, neliela ložu kārta krūtīs vai to atlikumā par dažiem eiro uz divām stundām, ekonomiski efektīvi un koncentrēti.

Parakstu visiem brīvprātīgā, vēl jo vairāk, neapzinātā upura lomas nēsātājiem un cienītājiem viņpus un šaipus,
viens no tīrākajiem metodiskās uzskaites līdzekļiem, kas redzēts un stipra ilustrācija cilvēksarežģītībai. Kaut arī Dolans jau pamatā apskata mātes un dēla attiecības un kāds gan nemātēm ar to sakars wtf , tomēr kā nu nepamanīt, ka dēlietis ir un paliek dēlietis arī visos savos pārējos uznācienos.
Piemēram, epizodē, kur dēlēns mazliet dusmīgs sasper lustru, uzbrūk māmuļai un viņa, aizstāvot sevi, ievaino atvasi, liekas, ka tur gadījās iekliegties balsī, cik ļoti gan, cik ļoti pazīstama matērija, cik viegli no aizstāvības esi pārgājis uzbrukumā un kā nekavējoši mainās paradigma un voila, atkal jau upuris un vaina ir tam paredzētajā vietā , jo nu, huļi kāds te uzdrošinās būt neapdraudēts, vesels un stabils, ja reiz dēlam ir psihosociāla rakstura ciešanas, klīnika, diagnoze? Kas nu būs, klibo ballītē kāds neklibos? Veselajiem te nav vietas!

Un filmas vēstījma efektam pat nevajag jau zaudēt izkopto inteliģenci, sociālo statusu, nopucēto publisko čaumalu un ķerties pie lustru dauzīšanas. Formālajos pēcpusaudžu gados līdzīgu efektu var panākt ar vārdiem un to lietojumu, balss toņu modulācijām un pārējo nefiziski vardabīgo instrumentāriju, vai ne/vai ne, lai nu mesti akmeņi, ja vien visi jau nav izmētāti. Tāds šķembu un šrapneļu gads visriņķī un apkārt jaušams.
Pie šīs pārdomlīnijas garnīram trāpīja nejaušs frāzējums no IRā intervētā archibīskapa Vanaga (jā, zinuzinu – lēti, kas tālāk- apšukrūma?), par intelekta pārtrenētību pār emocionālo atsaukšanos, par milzu zinību galvu uz maza un neattīstīta krūškurvja un emocionālu, dvēslisku nespējnieciskumu. Burti sastrēgst trahejās.


Kopumā, filma kā jau lielisks Eiropas kīno iezīmē to, ka viss, principā, ir pavisam bezcerīgi,
neelpojiet pārāk dziļi, jo jēdzīga atrisinājuma nav un nebūs,
ja vien turpinām uzsākto kursu aršanā ar diegiem un uguntiņas kuršanu strautā, tad spirāle ved strauji zemē un zemzemē.
Mātes teksts Kailai par cerību, kā cilvēka iespējamo exit stratēģiju no savas dūksnas aizsvilināja atlikušās krāsmatas, vien, viņa pēc tam ņem un sabūk, jo kas gan ir stiprāks – vīzija/cerība vs patterns un rūpīgi sastaptā un porās iedzītā realitāte, no kuras ar telefona zvana neatbildēšanu, psiheni vai pārvākšanos uz Toronto tāpat neiziesi.

Viss ir risināms tepat un vispirms, vairāk par visu - pie sevis. Turklāt, ar vienīgo, proti – darīšanas metodi. Tagad.




Un vēl es domāju,
ka ar mīlestību vien tomēr vien nepietiek, vēl jākļūst par [emocionāli] pieaugušu cilvēku.
Tāpēc, lai eļļotas un gludas ir jūsu maņas, draugi, drīz varēs augšāmcelties.


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]nova
2015-04-04 13:11 (saite)
vai, cik labi, ka neaizgāju. vismazāk man tagad vajadzīgs gruzons(taciņa aizveda uz Jūlijas jaunkundzi)

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]rasbainieks
2015-04-04 13:46 (saite)
nu nē, tas nav tikai gruzons

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]barbala
2015-04-04 15:20 (saite)
Mani patiesi ielīksmoja muzons, tik jauki klišeji

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ernuerna
2015-04-04 13:22 (saite)
smejos skaļā balsī par sākumu - ietērpos jaunakā kleitā un kurpēs, uzliku dark side of the moon (visa elbumu) un pieķēros darbiem, ask, smukai vieglāk strādāsies. ienācu cibā, un pirmais, ko redzu - pink floyd! :)))))
un paldies par vakarvakaru. tas bija svētīgi

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]barbala
2015-04-04 13:38 (saite)
Kā pavasars, tā PF, gluži vai aksiomātiski. Paldies tev ar, skauju.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]blond
2015-04-04 13:31 (saite)
Ā, un vēl šis nav Eiropas kino, ja vien nesaucam par Eiropu visu, kas nav ASV. To iepriekšējo es izdzēsu, jo pārlasot sapratu, ka biju tevi pavirši izlasījusi.

(Atbildēt uz šo)


[info]kalevala
2015-04-04 13:48 (saite)
par priekšpēdējo rindiņu: iespējams pat, ka bez pieaugšanas nekādas mīlestības vispār nav.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]barbala
2015-04-04 14:40 (saite)
Jā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]heda
2015-04-04 15:35 (saite)
Mana sajūta pēc filmas bija tieši par to, ka jāelpo dziļāk, pat ja tas dara sāpes, un pat tāda kā līksmība - tā gan vispirms par beidzot dzīvu un skabargainu autorkino bez šļauganas rezonanses.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]barbala
2015-04-04 17:21 (saite)
Protams, ārkārtīgi precīzā adata acī ir daļa no skaudrās, bet godīgās atgriešanās dzīvē sajūtas. Labs kino, vien mirkļa struktūrā iedarbība bija līdzīga kā lādiņa uzšaušana krūšu kabatā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?