barbala (![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} barbala) rakstīja,@ 2012-09-18 22:38:00 |
 |
 |
 |
|
|
|
|
|
|
 |
|
 |
TIEVĒŠANAS NOSLĒPUMI PAR BALTU VELTI!
Izdarīšu ka vienu labu darbu sabiedrībai kopumā un lūk, jums padomiņš no krājuma "Par to, kā ir."
Ir, tātad, tā.
Gadās, ka tu cilvēk, uzkāp uz viena ēdiena: iegaršojas tā, ka iestājas atkarība. Piemēram, uznāk Mārtiņa beķerejas Vecrīgu periods. Vai mazliet piedegušo "austiņu." Vai Skaraino Siermaizīšu. Vajag un apēd un liekas, ka vajag vēl un kājas pašas nākamajā dienā aiznes uz to sasodīto konditoreju un mēle pati pasaka "man lūdzuvienuVecrīgu" un rokas pašas izvelk divdesmitastoņus santīmus un holā, 385 kalorijas uz biroja darbinieka kamiešiem uzkrautas gan; sviests, milti ar cukuru artēriju aizsprostam ielikti. Prieka nekāda, jo patiešām- ne jau tajā būūlkā ir garšīgums vai baudas: galvā tas viss zināms, ieplauktots, skaidrs, bet taču...
Uznāk arī citi periodi. Mazo, pretīgo desiņu/Rubeņvistu spārniņu periods. Saulē kaltētie tomāti, pildītie pipari, rissoto lēkme. Vai trekno, pūkaino sieru posms. Visas tās garšīgās nešķīstības, ar kurām pilni gastronomu pakši. Fonā jūsu padevīgā kalpone aktīvi stāsta par jaunumiem sporta zālē (vai ta kādu tas interesē), olimpieši gūst laurus, personas vēsta, ka ir iekāpušas pionieru perioda formastērpā un jūtas par to pamatoti lepnas, jā, mēs piekrītam, mēs zinām, mēs arī tā mēdzam.
Bet-kad-ja, vot, TAGAD iestājies Mazo, Pretīgo Desiņu periods. Ielipinošs. Un tur nav konceptuālu pretrunu ar mūžīgā veselīguma taisno ceļu, vien sīka sanese, grēcīgs grāvītis, overs.
Un kā no tā iziet, jūs jautāsiet? Kur mani zobeni patiesi būtiskai cīņai ar tik nešķīstu kārdinājumu?
HA! HA!
"ES DARU TĀ." (c) laimdota rone
1) izlasu produkta sastāvdaļu etiķeti. (palīdz. pret desiņām īpaši labi. vispār, palīdz pret visu.)
2) iepazīstos ar produkta izgatavošanas recepti portālā cetrassezonas vai citā iecienītajā kulināro noslēpumu vietnē.
3) šis ir mazliet ļaunais un asociālais. bet ejot gar neskaitāmajām un pilnīgi lielkajām, jo lielākoties tiešām negaršīgajām konditorijām der pavērot cilvēkus. 75% gadījumu uzreiz pāriet apetīte un vēlme ķerties pēc miltu mierinājuma. nevis tāpēc, ka resni vai neglīti, bet... pavērojiet. kaut kāds kamols kaklā iestrēgst.
Ar pirmajām divām metodēm ceļā desiņu periodi recidivē 1x gadā un šādā pat veidā viss tas, kas receptē sākas ar "ņemu paciņu sviesta, 15 olas, 3 glāzes cukura un puskīlo miltu" lēni, pakāpeniski, bet tomēr vienkārši nozūd no apziņas, izdzēšot instalāciju un draiverus. Vārītais krēms garšo? Ha! izlasi recepti! Gaskoņas kadetu kruasāni uzrunā - apskaties, kāda izskatās papīra tūtiņa (sviestiņa traipiņi) un izlasi receptīti.
Bet vot, kas nav labi, ka pret vītināto šķiņķi no spāņveikala, dažiem sieriem un ķelmēnmaizi šitais nestrādā. Pret to nav bauslības.
Izdarīšu ka vienu labu darbu sabiedrībai kopumā un lūk, jums padomiņš no krājuma "Par to, kā ir."
Ir, tātad, tā.
Gadās, ka tu cilvēk, uzkāp uz viena ēdiena: iegaršojas tā, ka iestājas atkarība. Piemēram, uznāk Mārtiņa beķerejas Vecrīgu periods. Vai mazliet piedegušo "austiņu." Vai Skaraino Siermaizīšu. Vajag un apēd un liekas, ka vajag vēl un kājas pašas nākamajā dienā aiznes uz to sasodīto konditoreju un mēle pati pasaka "man lūdzuvienuVecrīgu" un rokas pašas izvelk divdesmitastoņus santīmus un holā, 385 kalorijas uz biroja darbinieka kamiešiem uzkrautas gan; sviests, milti ar cukuru artēriju aizsprostam ielikti. Prieka nekāda, jo patiešām- ne jau tajā būūlkā ir garšīgums vai baudas: galvā tas viss zināms, ieplauktots, skaidrs, bet taču...
Uznāk arī citi periodi. Mazo, pretīgo desiņu/Rubeņvistu spārniņu periods. Saulē kaltētie tomāti, pildītie pipari, rissoto lēkme. Vai trekno, pūkaino sieru posms. Visas tās garšīgās nešķīstības, ar kurām pilni gastronomu pakši. Fonā jūsu padevīgā kalpone aktīvi stāsta par jaunumiem sporta zālē (vai ta kādu tas interesē), olimpieši gūst laurus, personas vēsta, ka ir iekāpušas pionieru perioda formastērpā un jūtas par to pamatoti lepnas, jā, mēs piekrītam, mēs zinām, mēs arī tā mēdzam.
Bet-kad-ja, vot, TAGAD iestājies Mazo, Pretīgo Desiņu periods. Ielipinošs. Un tur nav konceptuālu pretrunu ar mūžīgā veselīguma taisno ceļu, vien sīka sanese, grēcīgs grāvītis, overs.
Un kā no tā iziet, jūs jautāsiet? Kur mani zobeni patiesi būtiskai cīņai ar tik nešķīstu kārdinājumu?
HA! HA!
"ES DARU TĀ." (c) laimdota rone
1) izlasu produkta sastāvdaļu etiķeti. (palīdz. pret desiņām īpaši labi. vispār, palīdz pret visu.)
2) iepazīstos ar produkta izgatavošanas recepti portālā cetrassezonas vai citā iecienītajā kulināro noslēpumu vietnē.
3) šis ir mazliet ļaunais un asociālais. bet ejot gar neskaitāmajām un pilnīgi lielkajām, jo lielākoties tiešām negaršīgajām konditorijām der pavērot cilvēkus. 75% gadījumu uzreiz pāriet apetīte un vēlme ķerties pēc miltu mierinājuma. nevis tāpēc, ka resni vai neglīti, bet... pavērojiet. kaut kāds kamols kaklā iestrēgst.
Ar pirmajām divām metodēm ceļā desiņu periodi recidivē 1x gadā un šādā pat veidā viss tas, kas receptē sākas ar "ņemu paciņu sviesta, 15 olas, 3 glāzes cukura un puskīlo miltu" lēni, pakāpeniski, bet tomēr vienkārši nozūd no apziņas, izdzēšot instalāciju un draiverus. Vārītais krēms garšo? Ha! izlasi recepti! Gaskoņas kadetu kruasāni uzrunā - apskaties, kāda izskatās papīra tūtiņa (sviestiņa traipiņi) un izlasi receptīti.
Bet vot, kas nav labi, ka pret vītināto šķiņķi no spāņveikala, dažiem sieriem un ķelmēnmaizi šitais nestrādā. Pret to nav bauslības.
