raksturs ne raksturs, drīzāk skaidra apziņa, ka pa lielam mani būtu pagrūti atturēt, jo apstākļi ir diezgan piemēroti labas bohēmas izvešanai. tāpēc pārsvarā uzvar pašdisciplīna, jo dzīvot tomēr gribas kvalitatīvi un arī savam priekam/ērtībām, bet pēc tiem vīņavakariem galvā ir vate, acīs varavīksne un "konkurētspēja ir zemāka" (c).

bet kādus gadus piecus atpakaļ vīnu patēriņš ikdienā bija industriāls: visapkārt tika svinēta dzīve, ekonomikas augšupeja un "cik mēs visi esam foršiņi." labs ir tas, kas labi beidzas. tagad reti, bet eleganti.