Nav · laiks. · Ir · tikai · mirkļi · – · ellišķi · sāpīgi · un · dievišķi · skaisti.

Man patiesi gribas piebeigt to universitāti, ahh, tas nav vārdos aprakstāms, kā man ātrāk gribas kļūt brīvai! Un tad nezinu kā būs, kad nebūs jādomā par skolu un ar lietām sakarā to, kad nebūs jādzīvo dēļ skolas, un laiks jāieplāno dēļ mācībām. Ouuu, freedom. Vēl tikai pavisam nedaudz. Un es nedaudz apskaužu tos, kuri jau no tās varēs atvadīties jau šopavasar! Ahh :)

Fūh, izdzēsu lielāko daļu galeriju no oranžā portāla. Kaut kā tomēr bija nedaudz dīvaini. Nu kā tad tā? Vairs nebūs to bilžu ? :D Bet nu šodien vajagot atbrīvot no 27 nevajadzīgām lietām, lai nesabojāt enerģiju, jo ir tak tā diena :) Un tad es padomāju, kam tās manas vecās bildes vajadzīgas. Done.

Forši, forši pagulēju. NOT. Visu nakti sapņoju par cilvēkiem, kas jau kādu laiku ir miruši. Nu sapņi gan viņi bija ļoti dzīvi. Bet nu pieceļoties es jūtos vēl vairāk nogurusi, nekā ejot gulēt. Un tad piezvana mamma un pasaka, ka brālim ir ļoti sliktas asinsanalīzes tur utt. Un es tikko atvērusi acis domāju - WTF?! kādas vispār asinsanalīzes, kāds rentgens. Es tak par to vispār neko nezināju. Gād demmit. Cik skaists rīts.

Esmu totāli nogurusi un vienīgais, ko es vēlētos vēl šovakar - apskāvienus, miega bučas un saldu, saldu miegu, kur es sapņoju par pavasari ar daudz, daudz tauriņiem un zaļu, smaržīgu pļavu. Viss.

Nu tāds vārda dienas rīts - piecēlos ap 6:20mit, lai modinātu sīko uz skolu, kas izvērtās pilnīgā pamošanās, tad es atkal iemigu ap 7:30, un tad arī mani sāka lenkt kaķis, kas izrādīja nebeidzamus mīlestības apskāvienus, kas izpaudās pa manis staigāšanu, nagu izlaišanu, un murrāšanu tieši pie deguna. Ahhhrw. Kā sakarā esmu piecēlusies totāli aizpampusi, ka pat pati nobijusies , ieraugot sevi spogulī. Whēeeeh, jāsāk šivierēties vakaram.

Ehh, pavasari, nu nāc taču ātrāk!

Vakarnakt būšu nogulējusi sprandas kaut kādu daļu, kas iespējams pat nav spranda, bet nu velns viņu zina. Bet nu sāp ne pa jokam un es vēlētos masāžu, labu masāžu, kuras laikā es arī spētu izdomāt kā dzīvot labāk. Kā dzīvot tā, lai nebūtu jāpārdzīvo savas problēmas + vēl neskaitāmās citu problēmas. Nemāku tā. Man vajag recepti skaistākai dzīvei.

Nu tā, beidzot mājas. Izbrauciens raudzībās pie jaunās ģimenes izvērtās gaužām nogurdinošs un vienīgais, ko es tagad vēlētos - karstu vannu, vīna glāzi un cigareti. Nu vanna laikam izpaliks. Bet kopumā šīs dienas prieks - mazais. Viņam ir 5 dienas, un es skatījos un brīnījos kā Inita viņu no sevis vispār dabūja laukā :) bet nu jaukums jau riktīgs. Un sanāca pavērot Initu pavisam jaunā ampluā, ko es vispār nekad necerēju redzēt. Ļoti dīvaini, bet mīļi.
Otrs prieks, ka mana gatavotā siera kūka bija vienkārši ōsom. Visi ēdot bez maz vai ģība :) Yeah ^^ prieks. Bet vispār sāp galva un es dikti ilgojos.

.Man tik sasodīti patīk no rītiem piecelties KOPĀ. I mean, tā tiešām kopā. Kad ir tie nesteidzīgi rīti ar stundas vārtīšanos pa gultu, smiekliem un entajiem jautājumiem par to, kuram ir kārta domāt par brokastīm un filmu. Daudzos gadījumos man šie rīti patīk daudz reizes labāk nekā vakari. Rīts ir daudz, daudz atklātāks par nakti.

Tikko izcepu brīnumgardus auzu pārslu cepumus ar mellenēm un rozīnēm. Kas var būt vēl labāks vakariņās par šiem cepumiem ar pienu. Mmm.

Šodien laukā tiiik skaista diena. Un man nav neviena, kas sastādītu kompāniju. Ahh, un atkal tādas skaistas dienas sanāks vērot a logu.

A baigi dīvaini ir tas, ka viena nespēju ātri aizmigt, grozos, trinos, domāju, domāju, domāju, nolamāju sevi, ka par daudz domāju, tad sasmejos par sevi, atceros Viņu. Un čik pik, paliek labāk. Tad ir pagājusi kāda stunda un varu sākt domāt par to, ka acis krīt ciet. Bet, tajās dažās dienās jebšu gaužām īsajos Viņa atvaļinājumos šeit, es varu aizmigt vienā sekundē, tikai sataustot, sadzirdot Viņu sev blakus. Nu tas arī nav laikam tas labākais - aizmigt vienā sekundē. Tomēr tām kopā būšanas dienām jābūt KOPĀ :) tur it kā filmas kopā "paskatīties" cik nu mēs tur viņas līdz galam noskata mies :) un jā, bet tā vienkārši ir, jo ieplānot neko nevar, vienmēr viss rodas uz vietas, un tad, kad mēs esam kopā, es beidzot varu būt es, un man gribās tā vienkārši pieglausties, ierušināties azotē un aizmigt. Nu vienkārši just, ka ir kāds, kas silda un rūpējas. Jo, kad esi viens, tā visa taču nav. Un tas nav par sevi saprotams. Ehh. Miu.

Šis gan jāatzīmē - Initas un Mārtiņa ģimeenei ir pievienojies veselīgs puika Gustavs! Hmm. Apsveicami :) Nu tad par jauno ģimeni ! :)

Pa šo diezgan krīžaino laiku, un kopš vairs nestrādāju, esmu atteikusies no trīs darba piedāvājumiem. Jautāsi - kāpēc? Nu taču mīlestības dēļ. Un brīvības. Hah.

Kā vēl tagad atceros vēl neseno eksāmenu Sociālajās deviācijās, kad man bija manāma pohiņa, kad sēdēju un skatījos pa logu uz kojām, jo galva bija pilnībā tukša, kā mēģināju kaut ko no dzīves, ne ar definīcijām, atbildēt uz tiem jautājumiem. Nu lūk, izgāju no kabineta, un domāju, ka nu tik būs smieklīgi, ka es no tiem 5iem maksimālajiem punktiem noteikti iegūšu vienu, nu par to, ka es kaut ko biju tur it kā uzskricelējusi, bet še tev, punktu vērtējumi atsūtīti uz epastu un es esmu trešā ar visaugstāko (protams, ka ne maksimālo :D) punktu skaitu. Nē, nu vispār īstenībā man trūkst vārdu. Bet nu jauki. Tā kā nenorakstu vēl sevi un šo eksāmenu. Trešdien izliek Luisā atzīmes, un tad varēšu sākt DZĪVOT! Juhu!

Kā man dažreiz gribētos ielikt tos pasaules mīļākos vārdus, pieskārienus un apskāvienus tādā mazā lādītē, ko tādos skumjos vakaros atvērt, lai tad viņi viens pēc otra ieplūst manī. Tad tā stipri labi paliktu, man liekas. Nu tā. Kaut uz mirkli.

The Cure man laikam vienmēr asociēsies ar vienu vienīgu personu, ar vismīļāko personu uz zemes ^^ :)
Aha, jā, jā :) Miuuuuuuuuuuuuš. Un cik labi, ka pa radio 101 viņi skan tik bieži, tad sanāk par mirklīti vairāk atcerēties par Tevi :)

Kad šī diena beigsies, nākošo nedēļu veltīšu TĀAAAADAI, nu tāaadai atpūtai, ka tik turies. I pat iedomāties par skolu negribu. Un jap, esmu nogurusi eksistēt.
A dzīvot taču gribas.

I'M DONE!
Viss, man tiešām pietiek, jāpielabo šis tas un tad viss, jātaisās uz čuču. Sirds gan laikam nebūs gluži mierīga, jo nu es varēju mēģināt padomāt kaut ko vēl, bet aaa, tas nav iespējas, n tās stundas pēc kārtas TĀ DOMĀT. Lai viņi rīt saņem manu darbu un aizrijās. Par savām kļūdām, es varēšu atklausīties aizstāvēšanas beigās, un man liekas, ka tur būs oj, oj, oj.

Bet vispār dīvainā kārtā ir gaužām vientuļi šovakar.