Nav · laiks. · Ir · tikai · mirkļi · – · ellišķi · sāpīgi · un · dievišķi · skaisti.

Abi ar kaķi ēdam biezpienmaizi, bet kopumā, šī ir trešā diena, kad es saiņoju dāvanas. Uhh, kāda noņemšanās,prieciņš jau arī īss. Bet skaistāk un personiskāk gan. PavisaM savādāka sajūta, kad dāvanas stāv skaisti iesaiņotas, vien pie otras. Mm. Ziemassvētki.

Omg, omg, omg, nogaliniet mani kāds. Maigi.
Vakarnnakt bija tik karsts, gulējusi esmu, labi, ja kādas 3 h stundas. T.i no vietas. Pirmo reizi riktīgi murgoju. Ar normāliem specefektiem, un bailes bija tik īstas. Bet sīcis man no meža atnes meža zemenītes, un uzdāvināja sarkano āboliņu pušķīti. Kas no viņa puses bija wow. Bet, man ir palikuās trīs dienas, lai piebigtu prakses atskaiti, kas nemaz nav tik vienkārši, kā bija plānots sākumā. Brr. Tik grūta, grūta nedēļa.

Brālis savai mīļotajai atsūtīja īsziņu "Sadabūj darbā kādu brīvdienu, izdari kaut ko priekš sevis, palutini sevi". Viņa nesaprazdami to, tikai dīvaini noskatījās. Tad ap pusnakti pienākt kaut kāda cita sms, tur ar kaut kādu kodu, dāvanu karti, ar mega atlaidi kaut kādā labā Rīgas skaistumkopšanas salonā. Viņa atkal nodomā, ka tādas sms taču noteikti sūta visiem. Šodien ieiet savā epastā,, skatās, ka saņēmusi to dāvanu karti tiešām ir viņa pati. Lūk! Es prasīju, lai man uzdāvina vienu dienu SPA, bet uzdāvināja viņai :D kolosāli.

Vispār šorīt jau piecēlos 7os no rīta, bet piespiedu sevi novārtīties pa gultu līdz 10iem. Tikko zvanīja brālis un teica, ka pēc 30 min jābūt gataviem - brauksim uz aizsnigušo pirtiņu cept desas. Jap, uz grila :D

Bet nu ar sīčiem gulēt vienā gultā gan ir viens liels piedzīvojums. Vakarnakt gulēju ar mazo brāļadēlu, sen jau nebija pie manis ciemojies. Un tad viņš pa miegam tādas smieklīgas lietas runāja, kā, piemēram, ka viņš jau nekaujas, ka viņš nevienam nesita, pēc tam no rīta puses, šis pieceļas sēdus un stāsta ar acīm ciet, ka viņam taču ir tikai viena krāsas bundža, un, lai visi liekot viņam svētu mieru. Nu smieklīgi nu :)

Forši, forši pagulēju. NOT. Visu nakti sapņoju par cilvēkiem, kas jau kādu laiku ir miruši. Nu sapņi gan viņi bija ļoti dzīvi. Bet nu pieceļoties es jūtos vēl vairāk nogurusi, nekā ejot gulēt. Un tad piezvana mamma un pasaka, ka brālim ir ļoti sliktas asinsanalīzes tur utt. Un es tikko atvērusi acis domāju - WTF?! kādas vispār asinsanalīzes, kāds rentgens. Es tak par to vispār neko nezināju. Gād demmit. Cik skaists rīts.

Nu neko, zinu, ka man nav ideāla ģimene. Varbūt kādreiz, kad manis vēl nebija, viss bija pavisam savādāk. Hm. Grūti noskatīties, ka brālim alkoholisms arī izpaužas ar vien līdzīgāk tēvam. Nē, varbūt ne jau katru dienu un pālis, bet šoreiz pat varbūt trākāk, jo tajā vēl ir vardarbība. Un te nu es sēžu, daudz spriezdama par to, ko nespēju labot. Un vēljoprojām neesmu sapratusi, kā alkohols var tā noraut jumtu. Un kā tas nākas, ka to nevar kontrolēt. Un tad ir baigi grūti, kad viens mājās redz, kādas ir problēmas, kad otrs sadzerās, bet vienalga ņem un sauc dzert. Jo redz, viņš jau tāds nav, viņš atnāks mājās, ielīdīs gultā un aizmigs, it kā nekas nebūtu bijis, bet tikmēr mums apkārt jācieš arī otras ģimenes histērijas, asaras un sāpes. Fuckin shit! Un tāpēc vienīgais, ko es varu darīt, savākt mazo rupuci, lai viņš dzīvo pie manis un skatās multenes, nevis to kā tētis dzer un bļauj.
Un ir fuckin grūti, ka neko jau es nevaru izdarīt. Jo tas ir fakts, ka ar piedzērušiem cilvēkiem NAV JĒGAS RUNĀT. Un es brīnos, kā citi to nesaprot.
Jā, man nav ideāla ģimene.

Šīs dienas secinājumi:

• Latvijas rudens patiešām ir kaut kas brīnum skaists ( tā smarža reibināja gavu un lapu krāsas priecēja acis );
• Žēl, ka ar to visu, ko šodien skatīju, nevarēju dalīt kopā ar mīļoto ( tomēr ilgas, ilgas... )
• Dienas beigās vakariņās sanāca burvīgs kartupeļu sacepums;
• Un man ir burvīga ģimene.
• Un man nedaudz ļoti pietrūkst manas Vasaras 2010.
  

Jāsāk veidot prakses prezentācija, 15Ls samaksāti, jorpojām dusmojos par to, ka man viņi bija tomēr jāmaksā, bet tā jau ir foršā fakultāte un tā. Rīt aizstāvēšana. Vispār jāatceras par ko es to praksi taisīju, tomēr gandrīz pusgads jau pagājis, hah. xD Vakarvakars bija izdevies godam. Brālim patika izrāde, tas bija pats galvenais. Tad sarunas un smiekli līdz rītam, kopā visiem, tas vēl jaukāk. Ārste pieteikta un tikai jāgaida, kad nauda ies pa labi pa kreisi visām analīzēm. Un es joprojām ļoti, ļoti gribēju to tatto, nu tā ka ļoti. Un vispār beidzot klausamies RADIO 101. Un cepeškrāsnī top gardums Pīļu pannā, aaahh. :)