Nav · laiks. · Ir · tikai · mirkļi · – · ellišķi · sāpīgi · un · dievišķi · skaisti.

Piecēlos pirmo reizi 5os no rīta, jo sapnī biju nenormāli dusmīga par to, ka cilvēki jauc divus dažādus vārdus - audzē un audzina. Bieži cilvēki raksta audzina tur matus, or audzina puķes, phh, man tas toč riebjas. Nu, kur var tik nepareizi domāt. Piecēlos 9os un tās domas man joprojām pa galvu maļas un domājas. Bet vispār šodien jūtos much better, un tāpēc esmu nolēmusi šo jauko dienu pavadīt pie datora, lai beidzot sāktu kaut ko darīt uz tiem eksāmeniem. Phē, patīkama diena solās būt.

Vakarnnakt sapnī biju Parīzē. Es tur tā sēdēju uz soliņa, pie Eifeļa torņa. Spīdēja saule, es runāju pa telefonu. Un biju pilnīgi viena pati.Sajūtas bija dīvainas. Un vispār pirmo reizi es tik skaidri sapņi redzēju un apzinājos, kādu vietu. mhm.

Forši, forši pagulēju. NOT. Visu nakti sapņoju par cilvēkiem, kas jau kādu laiku ir miruši. Nu sapņi gan viņi bija ļoti dzīvi. Bet nu pieceļoties es jūtos vēl vairāk nogurusi, nekā ejot gulēt. Un tad piezvana mamma un pasaka, ka brālim ir ļoti sliktas asinsanalīzes tur utt. Un es tikko atvērusi acis domāju - WTF?! kādas vispār asinsanalīzes, kāds rentgens. Es tak par to vispār neko nezināju. Gād demmit. Cik skaists rīts.

Tā, šī diena bija vienkārši, ahhh, savam kursa darba uzrakstīju 2lpp. Tikai. Bet nu neko, bija arī daudz, daudz citu lietu ko darīt. Pie mammas skolā nosēdēju visu dienu, līdz brīdim, kad vienkārši nespēju izturēt. Kompi apmeklēja vīruss, ko pat pats Māris nespēja! izprast. Lūk tad tas tiešām bija tā vērts. Divas stundas tā mēs tur abi sēdējām, es lasīju žurnālu, klausījos, kā viņš sarunājas ar datoru. Mjā, nu katrā gadījumā garlaicīgi nebija. Līdz brīdim, kad man rīt jāzvan kaut kādam vecim, un jāsaka, ka es gribu aktivizēt Windowsu, yeah wright, es un daudz ciparu, un pa telefonu. Nu redzēs , kā man tur ies :D Cerams, ka pēc tā kompīts būs dzīvs. Šorīt pieceļoties sapratu, ka man ir tiešām ZAJEBAL sapņot. Es gribu izgulēties! Es gribu neredzēt sapņus, vai arī redzēt sapņus, kas neprasa no manis tik daudz enerģijas. A to, es jau pieceļos pārgurusi. Tas tiešām sāk kaitināt, un arī nomākt, lai gan... vakardien sanāca ballēties ar Džeinu. Nezinu, ko viņa vakarnakt darīja dzīvē, bet sapnī viņa bija taaaadā palī. Un tas bija tiiik smieklīgi. Pati nebiju labāka. Bet labuprāt es tiešām gribētu redzēt NEKO. Jūtos šaušalīgi nogurusi, bet gribas turpināt lasīt grāmatu. Vakardien tiku līdz tam, ka viņu izvaroja. Un īstenībā, tas kāda situācija un kā tas bija aprakstīts, bija pretīgi. Es neko nevaru padarīt, ka es lasot ļoti vizualizēju visu izlasīto. Man tas dažreiz kaitina. Viss. Rīt cerams diena būs mierīgāka. Savādāk man nav spēka. Saldu čuču, mazie!

Tākš? Cik laukā grādu? - 15, - 16 ? Huh.
Bet vispār, jau otro nakti redzeu sapnī Džeinu ar Sol. Pirmo reizi, Džeinai istabiņā bija milzīiigs maiss ar zāli, zāle satīta tādos kā kamolīšos. Un viņas abas gribēja to mest laukā, jo īsti neesot, kas izpērk. Es, protams, biju totālā šokā, tad centos atrast cilvēkus, kas bez manis gribēs izpirkt visu maisu. xD
Otreiz, tātad šonakt biju atkla ciemos pie Džeinas ar Sol, tur bija vēl kāds viņu draudziņš, tad nu viņš lika mums ar Dž. iet uz veikalpēc šmigas, tas tā, jo nolēmām riktīgi piedzerties. Tikmēr Sol kaut kur pa skapjiem, kas bija daaaaaaudz lielāki par viņu, meklēja kaut kādas krāsainas parūkas. Karoče, es nezinu vai tā ir zīme, vai kas, bet sapņi bija gaužām jautri, cik nu sapņos tā jautrība var uznākt.
P.S. Visrēcīgākais teikums jeb frāze bija no manis, kad Džeinu nosaucu par savu dīleri xD huh?

Vasara paskrēja nemanot. Un tik ātri. Nemanot jau istabā sāk parādīties lietas, kā koferi, ko pamazām jāsāk krāmēt. Vakardien vakarā aizgāju atvadīties no sava mazā šīs vasaras darbiņa un kolēģiem. Jaukajai un mīļajai vadītajai ar vīru nopirku biezu,skaistu pavārgrāmatu,jo tas mazais restorāniņš ir viņu ģimenes bizness. Pēkšņi mana angļu valoda likās tiešām uzlabojusies, vai arī es vairs nebaidījos. Pretī, no viņas arī saņēmu dāvaniņu. Tas gan bija jauks pārsteigums. Lai gan labie vārdi bija vēl jaukāka dāvana, kur nu vēl VIŅAS acīs redzēt asaras, tikai nezinu kāpēc... Atnākot mājās un atverot melno kastīti, pretī man gozējās mazs mirdzošs kaķītis ar zaļās acīm - tā ir tāda broša or smth. Un es tā sapriecājos, ka man beidzot ir mincis, ko piespraust un nēsāt, kad vien gribu. Jo kopš Džeina bija sev skolā uzmeistarojusi to burvīgo kači un vēl pielikusi pie jaciņas, kopš tās dienas tā ir bijusi mana mazā vēlmīte dabūt ko līdzīgu :D :)
Bet šobrīd es nevaru saprasties. Vasaras laikā es daudzus rītus neesmu sapratusi savu būtību,ka tagad vienai esot, man rodas sajūta,ka neesmu no šīs pasaules. Tas laikam tāpēc, ka vakardien nevarēju iemigt, kādas trīs stundas, tad, kad iemigu, tad redzēju murgainu sapni, kurā man bija jānogalina lācis, kas izrādās beigās bija cilvēks un tad man bija jāslēpjas ar Lindu pa visādiem krūmiem, savādāk mūs nošaus amerikāņu karavīri. Vispār, joprojām neesmu sapratusi, kur man pēdējās vasaras laikā ir tādi sapņi. Džīz.

Vispār sen nav ko rakstīt. Kaut kā nevaru domas izlikt uz āru.
Vispār šon bij centrā un nepagāj ne padsmit minūtes, kā viens bomzis jau lūdzās cigareti - ATKAL !

Vakarnnakt murgoju daudz un sapņoju daudz - vispār dīvaini, sākums sapnim par to, ka draudzene raudādam stāsta, kā viņu pameta džeks, tad bladāc, šekur re kur, es atrodos pie kaut kādas pilsdrupām un uz tām akmeņu kāpnēm esmu atradusi līķi, kas jau bija pārvērties par kārtīgām fosīlijām, nē nu veidolus jau varēja redzēt + man bija jāveic kaut kāds drūmais rituāls -viņš jāaizdedzina un tad jāskatās, kā deg, tad bladāc un esmu jau citur un man ir jāpalīdz aizmukt kādam draugam no melna džipa, kas vēsā mierā var izbraukāt pa parku, kas pilns ar kokiem un dīķiem un pašās beigās esmu bladāc pie jūras un fucking kaislīgi mīlējos ar Viņu.

Labi, ka visa noebigumā bija vismaz kārtīga deva seksa , vismaz sapnī !

Jesus! Vajag seksu, daudz seksa. Ar Viņu.