Nav · laiks. · Ir · tikai · mirkļi · – · ellišķi · sāpīgi · un · dievišķi · skaisti.

Esmu totāli aizrāvusies ar S.Lārsona grāmatu triloģiju. Nu jau sāku lasīt otro grāmatu. Un nu jā, tas ir kaut kas jauns priekš manis. Jau netos izčekoju, ka ir iznākusi vismaz pirmā filma par pirmo grāmatu. Protams, es ar savu "ātro" netu viņu velku, jo nu es nevaru. Man ir jāredz kā to visu būs vizualizējuši citi. Īstenībā ļoti labi, ka filma tika filmēta Zviedrijā, turpat, par ko ir stāsts. Un tikai viens mīnuss tam visam, man ir vizualizēti tēli. Es viņus iedomājos pēc saviem ieskatiem. Un še kur rekur, uz filmas vāka jau ir galvenie varoņi. Meitenes sejas vaibsti un izskats ir īstenībā ļoti līdzīgs manam izdomātajam tēlam. Bet nu vīreša - NOT. Tā kā ir vēl trešā grāmata es zinu, ka pēc filmas noskatīšanās filmu varoņus arī redzēšu, lasot grāmatu.
 

Tā, šī diena bija vienkārši, ahhh, savam kursa darba uzrakstīju 2lpp. Tikai. Bet nu neko, bija arī daudz, daudz citu lietu ko darīt. Pie mammas skolā nosēdēju visu dienu, līdz brīdim, kad vienkārši nespēju izturēt. Kompi apmeklēja vīruss, ko pat pats Māris nespēja! izprast. Lūk tad tas tiešām bija tā vērts. Divas stundas tā mēs tur abi sēdējām, es lasīju žurnālu, klausījos, kā viņš sarunājas ar datoru. Mjā, nu katrā gadījumā garlaicīgi nebija. Līdz brīdim, kad man rīt jāzvan kaut kādam vecim, un jāsaka, ka es gribu aktivizēt Windowsu, yeah wright, es un daudz ciparu, un pa telefonu. Nu redzēs , kā man tur ies :D Cerams, ka pēc tā kompīts būs dzīvs. Šorīt pieceļoties sapratu, ka man ir tiešām ZAJEBAL sapņot. Es gribu izgulēties! Es gribu neredzēt sapņus, vai arī redzēt sapņus, kas neprasa no manis tik daudz enerģijas. A to, es jau pieceļos pārgurusi. Tas tiešām sāk kaitināt, un arī nomākt, lai gan... vakardien sanāca ballēties ar Džeinu. Nezinu, ko viņa vakarnakt darīja dzīvē, bet sapnī viņa bija taaaadā palī. Un tas bija tiiik smieklīgi. Pati nebiju labāka. Bet labuprāt es tiešām gribētu redzēt NEKO. Jūtos šaušalīgi nogurusi, bet gribas turpināt lasīt grāmatu. Vakardien tiku līdz tam, ka viņu izvaroja. Un īstenībā, tas kāda situācija un kā tas bija aprakstīts, bija pretīgi. Es neko nevaru padarīt, ka es lasot ļoti vizualizēju visu izlasīto. Man tas dažreiz kaitina. Viss. Rīt cerams diena būs mierīgāka. Savādāk man nav spēka. Saldu čuču, mazie!

Šausmas! Es apmēram 2-0-25 minūtes meklēju savā it kā jaunājā, aizlienētajā telefonā, kur tāda opcija kā modinātajs. Āh, sajutos vēl vairāk kā blondīne, kas patiešām nav īpaši gudra, lai neteiktu vairāk. Līdz piesēdos pie datora un nenociesdamās mēklēju googles tantē par šī zvēra opcijām. Nu lūk, nepagāja ne 10 minūtes, līdz es atradu visu slēptāko modinātāju, kuru sauca vienkārši par signālu! Es saprotu, ka viņš ir biznesa klases telefons, hah. Tā vismaz minēts aprakstā, bet nu jesus, vai tad biznesmeņi neiet gulēt un viņiem nav jāceļās? Ā. Šausmas. Pfū, viss lienu čučumuižā. Starp citu, es pirmo reizi dzīvē, nu vismaz apzinātājā, lasu kaut ko no kriminālžanra, ja tā to var saukt. Sāku ar pirmo grāmatu "Meitene ar pūķa tetovējumu". Nu neko tā.