Vispār gribas pierakstīt te to dzejoli, ko mamma atsūtīja kartiņā pa pastu. Lieki piebilst, ka ar katru gadu, es sāku iedziļinātos dzejoļu jēgā. Varbūt tāpēc, ka daudz kas ar pašu ir paspējis notikt, domāšana mainās, iet līdzi dzīvei, attiecībām. Bet.. ierakstīšu to dzejoli, jo nu, kas zina, kas ar to kartiņu notiks pēc laika, mēs nestāvam uz vietas. ... Atliek tikai noticēt |
Iepriecināju mammu ar šo te https://cherry.lv/baltic-beach-hotel-di bet prieks ir milzīgs - beidzot es vari iepriecināt mammu, pati ar savu nopelnīto naudu. Mmm. Darīt citam prieku ir tāda neizsakāma bauda. |
Tā, šī diena bija vienkārši, ahhh, savam kursa darba uzrakstīju 2lpp. Tikai. Bet nu neko, bija arī daudz, daudz citu lietu ko darīt. Pie mammas skolā nosēdēju visu dienu, līdz brīdim, kad vienkārši nespēju izturēt. Kompi apmeklēja vīruss, ko pat pats Māris nespēja! izprast. Lūk tad tas tiešām bija tā vērts. Divas stundas tā mēs tur abi sēdējām, es lasīju žurnālu, klausījos, kā viņš sarunājas ar datoru. Mjā, nu katrā gadījumā garlaicīgi nebija. Līdz brīdim, kad man rīt jāzvan kaut kādam vecim, un jāsaka, ka es gribu aktivizēt Windowsu, yeah wright, es un daudz ciparu, un pa telefonu. Nu redzēs , kā man tur ies :D Cerams, ka pēc tā kompīts būs dzīvs. Šorīt pieceļoties sapratu, ka man ir tiešām ZAJEBAL sapņot. Es gribu izgulēties! Es gribu neredzēt sapņus, vai arī redzēt sapņus, kas neprasa no manis tik daudz enerģijas. A to, es jau pieceļos pārgurusi. Tas tiešām sāk kaitināt, un arī nomākt, lai gan... vakardien sanāca ballēties ar Džeinu. Nezinu, ko viņa vakarnakt darīja dzīvē, bet sapnī viņa bija taaaadā palī. Un tas bija tiiik smieklīgi. Pati nebiju labāka. Bet labuprāt es tiešām gribētu redzēt NEKO.
Jūtos šaušalīgi nogurusi, bet gribas turpināt lasīt grāmatu. Vakardien tiku līdz tam, ka viņu izvaroja. Un īstenībā, tas kāda situācija un kā tas bija aprakstīts, bija pretīgi. Es neko nevaru padarīt, ka es lasot ļoti vizualizēju visu izlasīto. Man tas dažreiz kaitina. Viss. Rīt cerams diena būs mierīgāka. Savādāk man nav spēka. Saldu čuču, mazie! |
Tikko sapratu, ka mani trīs ar pus gadi skolā, visas zināšanas vispār kaut kur pazuda. Aizgāju pie mammas uz darbu ( tātad skola ), 4 skolnieki piedzērušies, viens no tiem narkotiku reibumā, ko varēja ļoti viegli konstatēt. Nu es jau tiešām. Nu lūk, gulēt viņu nolikt nevar, you know, narkotikas un tā, vēl viņam tieksmes uz agresiju. Jau visiem draudēja utt. Tad nu mans loģiskākais ierosinājums bija zvanīt policijai, ko arī mamma darīja. Bet to visu redzēt, jeeeeeziņ. Pilnīgi stāvēju un domāju, nu, Indra, nu topošais pedagog! Davai, davai risini šo situāciju. Hah. Tas, ka tev kāds blakus lietojis narkotikas ir kas cits, lūk skolā viss ir pavisam savādāk. bhh.
|
Forši sarakstīties ar mammu ar sīkziņām, kad viņa ir darbā, es mājās. Bet nu jā, darba viņai ir pāri ielai, pretī mājai. Hah. |