Vispār gribas pierakstīt te to dzejoli, ko mamma atsūtīja kartiņā pa pastu. Lieki piebilst, ka ar katru gadu, es sāku iedziļinātos dzejoļu jēgā. Varbūt tāpēc, ka daudz kas ar pašu ir paspējis notikt, domāšana mainās, iet līdzi dzīvei, attiecībām. Bet.. ierakstīšu to dzejoli, jo nu, kas zina, kas ar to kartiņu notiks pēc laika, mēs nestāvam uz vietas.
... Atliek tikai noticēt
Ka aiz nākošā pagrieziena
Gaida prieks.
Un tā notiek.
Viskošākās krāsas
Liek nejaušības rokās
Un visvieglākās otiņas.
... Un es krāsoju dienu
Zinot, ka pašai nāks pretim
Gan tas, ko zīmēšu smagi
Gan tas, ko viegli.
... Atliek tikai noticēt,
Ka sauleszaķi galotnēs lēkās
Un neveiksmes aizbēgs dzirdot
Manus bezrūpju smieklus...