Nav · laiks. · Ir · tikai · mirkļi · – · ellišķi · sāpīgi · un · dievišķi · skaisti.

Vasara paskrēja nemanot. Un tik ātri. Nemanot jau istabā sāk parādīties lietas, kā koferi, ko pamazām jāsāk krāmēt. Vakardien vakarā aizgāju atvadīties no sava mazā šīs vasaras darbiņa un kolēģiem. Jaukajai un mīļajai vadītajai ar vīru nopirku biezu,skaistu pavārgrāmatu,jo tas mazais restorāniņš ir viņu ģimenes bizness. Pēkšņi mana angļu valoda likās tiešām uzlabojusies, vai arī es vairs nebaidījos. Pretī, no viņas arī saņēmu dāvaniņu. Tas gan bija jauks pārsteigums. Lai gan labie vārdi bija vēl jaukāka dāvana, kur nu vēl VIŅAS acīs redzēt asaras, tikai nezinu kāpēc... Atnākot mājās un atverot melno kastīti, pretī man gozējās mazs mirdzošs kaķītis ar zaļās acīm - tā ir tāda broša or smth. Un es tā sapriecājos, ka man beidzot ir mincis, ko piespraust un nēsāt, kad vien gribu. Jo kopš Džeina bija sev skolā uzmeistarojusi to burvīgo kači un vēl pielikusi pie jaciņas, kopš tās dienas tā ir bijusi mana mazā vēlmīte dabūt ko līdzīgu :D :)
Bet šobrīd es nevaru saprasties. Vasaras laikā es daudzus rītus neesmu sapratusi savu būtību,ka tagad vienai esot, man rodas sajūta,ka neesmu no šīs pasaules. Tas laikam tāpēc, ka vakardien nevarēju iemigt, kādas trīs stundas, tad, kad iemigu, tad redzēju murgainu sapni, kurā man bija jānogalina lācis, kas izrādās beigās bija cilvēks un tad man bija jāslēpjas ar Lindu pa visādiem krūmiem, savādāk mūs nošaus amerikāņu karavīri. Vispār, joprojām neesmu sapratusi, kur man pēdējās vasaras laikā ir tādi sapņi. Džīz.