| |
| |
|
Šodien esmu ar Tevi, katrā nolijušā lietus lāsē. Tātad tik daudz, lai sajustu un tik maz, lai izjustu. Līdz galam. |
|
| |
|
Kā man dažreiz gribētos ielikt tos pasaules mīļākos vārdus, pieskārienus un apskāvienus tādā mazā lādītē, ko tādos skumjos vakaros atvērt, lai tad viņi viens pēc otra ieplūst manī. Tad tā stipri labi paliktu, man liekas. Nu tā. Kaut uz mirkli.  |
|
| |||
|
Man Viņa sasodīti trūkst. Žēl, ka cilvēks nevar saglābāt mīļotās smaržas ilgāk kā grībētos.Agrāk vai vēlāk gultas veļas smaržas pielāgojas tavējām, ne Viņa. Un ar viņa T krekliem jau arī nevar staigāt tik ilgi cik gribas. Ahh. Ilgas. 
|
|||
| |
| |
|
Es dažreiz brīnos par savu seksuālo apetīti kā tādu.
Proootams,ka es par to tikai priecājos un man tas gaužām labi patīk.Un Viņam vēl vairāk,jo Viņam ir tieši tāpat.
Un vēl es dievinu,kad varu viņam pieskarties vietās,kur varbūt TĀDUS pieskārienus nevajadzētu izdarīt,bet tur nu es sev neko nevaru padarīt,tās visas lietas un vietas padara mani traku.Un VIŅU-gaužām iekārojamu.It visur.
:) ( 2 ) |
|
| |
| |||
|
Šodien sāku laika atskaiti līdz burvīgās vasaras sākumam. Vēl trīs dienas. Un es Viņu beidzot satikšu! BEIDZOT! Es esmu pārilgojos pēc sirds siltuma, pēc viņa pirkstu pieskārieniem uz savas kailās ādas, pēc nejautāta apskāviena, pēc viņa tik dziļā acu skatiena,pēc mirkļiem, kad pa vēdero dejo simts un viens tauriņš, pēc viņa smaržas - dēļ, kuras es kļūstu traka. Pēc iekāres, pēc kaisles. Nu pēc pēc it visa. Es alkstu tā visa.
|
|||
| |
|
Vispār sen nav ko rakstīt. Kaut kā nevaru domas izlikt uz āru. Vispār šon bij centrā un nepagāj ne padsmit minūtes, kā viens bomzis jau lūdzās cigareti - ATKAL ! Vakarnnakt murgoju daudz un sapņoju daudz - vispār dīvaini, sākums sapnim par to, ka draudzene raudādam stāsta, kā viņu pameta džeks, tad bladāc, šekur re kur, es atrodos pie kaut kādas pilsdrupām un uz tām akmeņu kāpnēm esmu atradusi līķi, kas jau bija pārvērties par kārtīgām fosīlijām, nē nu veidolus jau varēja redzēt + man bija jāveic kaut kāds drūmais rituāls -viņš jāaizdedzina un tad jāskatās, kā deg, tad bladāc un esmu jau citur un man ir jāpalīdz aizmukt kādam draugam no melna džipa, kas vēsā mierā var izbraukāt pa parku, kas pilns ar kokiem un dīķiem un pašās beigās esmu bladāc pie jūras un fucking kaislīgi mīlējos ar Viņu. Labi, ka visa noebigumā bija vismaz kārtīga deva seksa , vismaz sapnī ! Jesus! Vajag seksu, daudz seksa. Ar Viņu. |
|
| |
|
ĀĀĀĀ. Man tikko kurjers atveda pilnu klēpi ar rozēm!!! Ar daudz, daudz smaržīģām rozēm ! No viņa. Ahhhhw!!! Tauriņu pilns vēders un galva! Un prieka pilna acis. |
|
| |||
|
Kamōn , līdz nebiju iedomājusies par to, ka rīt jau ir 4. janvāris, un biju ierakusies mācībās līdz ausīm - nebija nekāda uztraukuma. Bāc, a tagad? Aaaaaaaaaah, UZTRAUKUMS mani ir pārņēmis. Kaut kā neticās !!!! Whipiiiiiiiiiiiiii!!!!!
|
|||
| |||
|
aaaaaaaaaaaah lōve
Un tā jau otro gadu! āāā! You’re the only one I cry for
|
|||
| |
|
dzīves mērķis.
Šodien viņš atklāja man savu dzīves mērķi, un viņam to nezinot tas kļuva arī par manējo. Es ticu, ka mēs kopā to sasniegsim. Mēs mīlam. |
|
| |||
|
man.
man ļoti, ļoti nāk miegs. nu ļoti. ( tas laikam tā laika pēc) man rīt ir prakses aizstāvēšana, par kuru es atcerējos tikai šodien. man parit arī ir eksāmens. fak. man ir viskolosālākais začīc pasaulē, vienkārši tāpēc, ka IR. buč.
|
|||
| |||
|
beidzot
Beidzot sapratu, ka ir jāsāk uztraukties par skolu. Tomēr TIIIIIIIIIIIIIK daudzus darbus esmu iekrājusi, ka pilnīgi jāņem atvaļinājums , lai visu paspētu. Ak, mans mūžīgā studentu dzīve. ATKĀRTOJU ! Nākošgad tā vairs nekad, NEKAD nedarīšu . * murr. un vēl es sapratu, ka baigo prieku no rītiem dod mīļcilvēkam iedota atvadu buča, kad viņš guļ - tad ir tāds nedaudz miegains, bet nuuuuuuuu tik silts smaidiņš pretī. Ehh.
|
|||
| |||||
|
lauki.
Lai gan man patīk svaigais lauku gaiss, un stundām ilgi sēdēt parkā un runāt tā īsti ne par ko, es naktīs guļu slikti, un rīti man sagādā lielas grūtības, jo saprotu , ka kaut kā trūkst , nu kaut kā tik īpaša... ehhh . Ceru, ka dienas skries vēja spārniem :)*
|
|||||
| |||
|
šodien.
šodien prasās pēc dikti liela mīļuma . skaistām, vieglām komēdijām ar nedaudz romantisku piegaršu . ķiršus. siltu segu . un iedegtu sveci . kopā taču siltāk :)*
|
|||
| |||||
|
Viņam.
Tajā mirklī, kad sirds klusē , un elpot vairs nav tik viegli kā iepriekš, meitene saprata, ka uz pasaules nav neviena tāda, kas varētu aizstāt Viņa šuneļa skatienu, un tajā mirklī, kad viņa izvēlas iespēju paklusēt - Viņa balss šo iespēju vienkārši izdzēš. Un viņa atkal sajūt mīlestību. Varbūt dažreiz arī Viņa grib palikt klusa un ierušināties savās domās un izveidot ap sevi skaistu cietoksni, jo Viņa zina, ka atslēgas uz to ir Viņam. Un viņa nebaidās pazust. Jo zina, ka ieturot klusuma pauzi, mēs sadzirdam to , ko agrāk nedzirdējām. aaauch.
|
|||||
| |||||
|
elpas pieskāriens.
man liekas, ka ar viņa silto elpu uz savas ādas, es sajūtu mūžību!
|
|||||
| |||
|
ar pirkstu galiem pie zemes.
kad meitene atvēra acis, sapinusies baltajos, vēsajos palagos...kaut kas izskrēja viņai cauri. vai tā bija vēja pūsma no loga, vai vienkārši tas bija sapņa tulkojums. Viņa nezināja un nemaz negribēja zināt. Kad atvērās durvis un viņa izdzirdēja balsi...tik nesaprotamu un nepazīstamu, tā nobijās, viņa neskatījās acīs, jo tās vairs nebija Vi;na acis. Kad meitenes pieskāriens Viņa sejai bija glābiņš, lai atsauktu atpakaļ viņu realitātei, tā glāstīja viņu, un skūpstīja , un piekļāva viņu sev tik cieši klāt, ka liekas, Abi bija viens vesels... Miers. Viņš paskatījās meitenes acīs un saskatīja Mieru, Mieru ar lielo burtu M. Ar vieglu nopūtu meitene vēlreiz noskūpstīja Mīļoto, palaida rokas vaļā no ciešā satvēriena, un apsolījās vairs viņu nekad, nekad , nekad TUR nelaist. Un lēnām tā pieskārās zemei, viegli, viegli...tikai ar pirkstu galiem. Viņai nobira pāris asaras, sāļas, jo sāļas... un viņa zināja, ka tās bija pēdējās.
|
|||