Kā man dažreiz gribētos ielikt tos pasaules mīļākos vārdus, pieskārienus un apskāvienus tādā mazā lādītē, ko tādos skumjos vakaros atvērt, lai tad viņi viens pēc otra ieplūst manī. Tad tā stipri labi paliktu, man liekas. Nu tā. Kaut uz mirkli. |
|
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |