Domāju šis rīts būs jauks un beidzot visas garās nedēļas izgulēts. Rrr. Nekā. Jo "jaukajām" kaimiņmeitenēm acīmredzot šis rīts arī bija jāpavada skaisti - piemēram spēlējot klavieres 8os no rīta, liekot celties arī mums.
Es tomēr spēcīgi turējos pretī "burvīgajam" koncertam un mēģināju iemigt, kad viņas nedaudz pieklusa, saldi laidos miegā, bet tad, kad jau sāku skatīties sapni, jau ATKAL.
Un tā es piecēlos īgna. :)
Bet tagad jau tas aiz muguras.
Šodien bijām aizminušies ar riteņiem līdz Skultei. Tā nu gan ir vieta. :) Labākais , kas tur blakus ir, loģiski, ka lidlauks. Tas bija feini. Neredzēju tieši pacelšanās mirkli, jo mēs ar Zač bijām ielīdušu kaut kādā vecā, pamestā vietā, esot tur , tiešām liekas, ka blakus nav nevienas dzīvas - cilvēkam līdzīgas dvēseles. Apkārt ļooooti liela miskaste, nu kā jau tādām vietām vietām pienākas. Daudz visādu padomju laika grāmatu, un pats galvenais daudz, daudz visādu plastmasu trauciņu. Kam tie bija domāti joprojām nezinu.
Tad biki pabildējāmies. Pabildējam. Bet. Nu visādas neražas ar to fočiku notika, ka pārgāja iedvesma kaut ko turpināt. Joprojām saprotu, ka gribas, kaut ko labāku, vēl labāku. Ou, un tad gan es mītos un visām debess pusēm, lai tur vai kas.
Tas tā. Un tagad man sāp dibens, un tas fakin baigi sāp. Un ir tā , ka baigi gribās vēl vienu brīvdienu. Ā, bet okey, varu piedod skolai par to, ka tā lika man celties 7os un braukt mācīties. Bēēēt, esmu pavisam nedaudz iemācījusies apgleznot zīdu, kas baigi aizrauj, un pats galvenais, ka iznākums skaists :) + vēl batikot, ko gan visi māk, bet pasniedzēja visādu knifiņus izstāstīja, un man ir jauna vasaras maika. Wipiii.
Buč.
Current Music: |
hokeja taures |
