Šodien sāku laika atskaiti līdz burvīgās vasaras sākumam. Vēl trīs dienas. Un es Viņu beidzot satikšu! BEIDZOT! Es esmu pārilgojos pēc sirds siltuma, pēc viņa pirkstu pieskārieniem uz savas kailās ādas, pēc nejautāta apskāviena, pēc viņa tik dziļā acu skatiena,pēc mirkļiem, kad pa vēdero dejo simts un viens tauriņš, pēc viņa smaržas - dēļ, kuras es kļūstu traka. Pēc iekāres, pēc kaisles. Nu pēc pēc it visa. Es alkstu tā visa.
|
Šodien kaut kāds emoušonal garastāvoklis. Āpāc.
|
Es gribu jaunu tatto jebšu tetuvējumu-latviskoti. Hah. Man ir pilnīgs besis, bet rīt eksāmens Patopsiholoģijā. Juhū. Es gandrīz neko neatceros. Un mēs neko nepierakstījām lekcijās. Who cares? Besis.Besis.Besis.ĀĀĀĀĀ! Un vispār mani nepamet doma, ka es gribētu sevi klonēt un dažbrīd uz sevi paskatīties no malas. Lai man nekas, NEKAS nebūtu jādomā, jādara utt. |
Ar katru dienu arvien vairāk jādomā ir par lietām,ko kam atdot glabāšanā, par to, kas pieskatīs manu mazo dzīvinieku ģimeni, par to, kur es likšu savu zaļo stūrīti jebšu puķes, jo vairāk gribas raudāt. It īpaši par kaķi. No domas vien, ka viņam uz kādu laiku būs jādzīvojas par laukiem, tur, kur viņu neviens nebužinās un nemīlēs tā kā to daru es, man gribas raudāt. Toč kā ar bērnu. Atvičaju, ka biju domājusi, ka tas ir gaužām viegli-kas tad tas, tas jau tik kačs, bet fuck off- TĀ NAV GAN! Par mazo šinšilas druagu es neuztraucos, viņš tāds patstāvīgs un viņa atrasta laba vasaras māja. Un vispār viss jau kruti. Laikam mans garastāvoklis par visām šīs dienas emocijām ir parūpējies. Kur tas laiks skrien. Tak vēl tik tikko viņu auklēju uz rokām. Tak tik tikko. |
Ārā TIK skaisti smaržo!!! Vienkārši tiešām ! Un tālumā zibens mirgo! Un tik ļoti gribas to kopā būšanu. Tik ļoti. Vēl vairāk šādos saldi smaržīgos vakaros,kad liekas, ka vairāk par divvientulību neko nevajag. |
OMG! Pirmo reiz šogad laukā nodudināja pērkons tā, ka man bija jāsaraujas krēslā! Jā, viņš bija skaļāks nekā mūzika! Visa debess melna kā piķis! Viss eju skatīt , nu tik būs gāziens ! Foorši ! ^^ |
SMARŽAS IR MANAS ATMIŅAS!
|
Šodiena man riebās. Vakari man patīk daudz labāk. Un man dikti grib;as, paņemt ko dzeramu bundžā, atrasties kaut kāda parkā ar skatu uz NEKO, blakus man būtu kāds interesants sarunu biedrs. Lai mēs varam runāt par visu un neko. Man gribas tā. Nu parunāties. Ar kādu. Ā. |
vnk nejēgā gribas appīpeties zāli tā, ka vairs nesaproti kur esi, lai fakin lidojošā sajūta, un viss liekas nejēgā forši ! Žēl, ka man nav kaut kādu slepus krājumu! Mļe |
Kaut kāds netāds rudens. Man liekas. Viss savādāk. Un mazliet vientuļāk. Viss.
|
Šodien neatteiktos pazust no šejienes. Varētu iekrist kaut kāda vakuuma bundulī un cerēt , ka vakuumā arī domas pazūd. Kaut kā liekas, ka vajadzētu ar visu aprast, bet sanāk gluži otrādāk. |
Es šobrīd itin nemaz nespēju aprakstīt tās visas sajūtas, kas ir manī... Nezinu, varbūt drīzāk man nav nekādu sajūtu. Apkārt viens vienīgs klusums un sasodīta vientulības sajūta. |
Liekas, ka austot jaunai dienai, es ik brīdi, ik mirkli, zaudēju kaut ko no sevis. Un katru laimes mirkli aizstāj skumjas. |
Atskaite apmērām 10 h garumā: * miegs nebija no labajiem āaaaaaaaaaaaaaaaaaa!!!!
|
Nu tā bišu pagulēju, tagad vienīgais. Nevar aizmigt. Dhāā. Rīt paņemšu brīvdienu . Šodien pārlasot apsveikumus telefona, nobrīnijos, ka tomēr par mani šajā īpašajā dienā atcerējās tik daudz cilvēku.
|
kad meitene atvēra acis, sapinusies baltajos, vēsajos palagos...kaut kas izskrēja viņai cauri. vai tā bija vēja pūsma no loga, vai vienkārši tas bija sapņa tulkojums. Viņa nezināja un nemaz negribēja zināt. Kad atvērās durvis un viņa izdzirdēja balsi...tik nesaprotamu un nepazīstamu, tā nobijās, viņa neskatījās acīs, jo tās vairs nebija Vi;na acis. Kad meitenes pieskāriens Viņa sejai bija glābiņš, lai atsauktu atpakaļ viņu realitātei, tā glāstīja viņu, un skūpstīja , un piekļāva viņu sev tik cieši klāt, ka liekas, Abi bija viens vesels... Miers. Viņš paskatījās meitenes acīs un saskatīja Mieru, Mieru ar lielo burtu M. Ar vieglu nopūtu meitene vēlreiz noskūpstīja Mīļoto, palaida rokas vaļā no ciešā satvēriena, un apsolījās vairs viņu nekad, nekad , nekad TUR nelaist. Un lēnām tā pieskārās zemei, viegli, viegli...tikai ar pirkstu galiem. Viņai nobira pāris asaras, sāļas, jo sāļas... un viņa zināja, ka tās bija pēdējās.
|
man liekas, ka šajā mirklī spēj apgriezt visas pasaulīgās lietas otrādāk - viss , kas ir reāls - ķļūst nereāls. Un tik jauki jauki dzīvot apgrieztā realitātē, kad netraucē cilvēku drūmās sejas, kad nejūti ciešanas, un kad ticība par skaisto nākotni, un sirmajām vecumdienām kopā un ne Lv. Ir maz tādu piecminūšu dzīvē , kad liekas,viss kas notiek , notiek uz labi, tu visu spēj, un tu visu dari ! Kad liekas, ka saules apspīdētās acis tiek aizvērtas ciet, un siltums iziet cauri visam ķemenim, un ieelepojot tieši šo mūziku, un dzīvojot tieši šodienai- tu esi padarījis savu dzīvi vēl skaistāku !!! Es mīlu ik katru dienu! Es māku tās iemīlēt savādāk. Triukš, jūsu 5minūtes pagāja ! HE HE
|
pirmo reizi man ir bail no vakara. šī vakara. un pirmo reizi, tik skaistā dienā - ir tik skumji. tu vari lekt, skriet, smaidīt, bet nekas tev neaizstās šo pretīgo sajūtu ;/ aaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaa! lūdzu ! ;/
|
šodiena ir vienkārši - bāc, jā. tieši tā. bāc. nekā pozitīva. nu nekā. ja neveicas, tad neveicas tiešām ;D vēl jau vakars jagaida.
|
Pirmo reizi par ilgiem laikiem ir tā tukšā sajūta, kas mijas kopā ar asarām. Nezinu. Izolācija. Vientulībā. entie jautājumi, kas sapinas kopā ar bedīgām domām. Un nevari. Viss. Nekustos. Sāp. A kāpēc ? Brīvdienas. Negribu. Mājas. Dīvainas baiļu tirpiņas pārskrien pāri.
|