Nav · laiks. · Ir · tikai · mirkļi · – · ellišķi · sāpīgi · un · dievišķi · skaisti.

Šovakar atkal līst. Un tādā smeldzīgā noskaņojumā filmu vakars. Šovakar The Lucky One. Puika no Mūzikla izaudzis un izskatās pēc kārtīga vīrieša. Ha.

Nu es jums pateikšu vienu, angļi noteikti ir viena no tautām, kuri svin dzīvi. Laukā viss skan, cilvēku pūļi, daudz krāsu, masku, apģērbu un deju. Šovakar kaut kāds karnevāls. Pīpoju un vēroju. Kopā ar Vēlo našķu kaimiņiem :D no pretējā loga. Visi strādā un nav ar ko iet uz esplanādi, lai ievērtētu vairāk. Mhm. Bet vispār rudens. Istaba auksta. Br.

Ak,jā, superMāris salaboja manu veco datoriņu un tagad tas strādā vēl labāk nekā iepriekš, un ir pat iespēja, ka viņš vēl novilks 5 mēnešus. Bāc, viņš ir tik gudrs, es dažreiz to piemirstu, bet kad redzi kā viņš strādā, tad mute paliek vaļā :)
Tas ir labākais dienas jaunums, izņemot to, ka kaķis šodien iemaucās bedrē, jo bija sadomājies, ka ir bagais tīģeris, bet nemanīja, ka priekšā vairs nav tikai taisna pļava :D reāli pārsmējos, kaķi tomēr ir tik smieklīgi. Un, jā, viņam nereāli patīk dzīvot laukā. Nezin, ko darīsim ziemā, kad uz pirti vairs nebrauksmim, bet vēl jau sniega nav, ir tik čaukstoši slapjas kļavu lapas zaļā zālē. Un vējš, un lietus un ...rudens. Br.
Un ak, jā, nedēļu jau pīpēju tikai tabaku, hmm, izterēti tikai 3,90 Ls. Dažreiz jau izbesī tīt tās cigaretes, bet nauda ietaupās gan. Un smaržo arī.

Dienas skrien kā stirnas pāri ceļam, ibio rio. Un neviļus man jau pavisam drīz jālido uz mājām. Vispār nesaprotu, kāds laiks Latvijā, jo braucot uz šejieni esmu paņēmusi līdzi vienu plānu ārjaciņu, ko nesāju arī vasarā. Pirkt taču negribu jaunu, jo mājās skapī stāv kādas trīs rudens jakas un mētelīši. Nu cerams, ka nebūs jau tik auksti, man nepatīk auksti. Man nepatīk, ka atkal jāatvadās, nepatīk, ka atkal jābūt vienai, nepatīk aizmigt vienai, nepatīk dzirdēt otra balsi telefona otrā galā un nepieskarties viņam. Ah. Saņemies! Nav jau vairs tik ilgi, skolu pabeigšu un būsim kopā forever and ever. Cheers!
p.s. Izklausās tik vienkārši. Ph.

Šie it kā mazie mājas remontdarbi mani nobeigs! Esmu pārgurusi, nosmērējusies ar krāsu. Krāsa man pat bija tikusi uz krūštura. WTF? xD es nez, bet esmu pārgurusi un esmu pārilgojusies, saskumos , sabesījusies apr skolu, vispār laikam esmu tikai cilvēks. Nevaru sagaidīt, kad pēc hm, 3? nedēļām atradīšos mīļuma apksāvienos, nedomāšu ne par ko, dzeršu zviedru sidru un katru vakaru pīpēšu zāli! Normāls atvaļinājums no atvaļinājuma, hah!

Šovakar sanāca gaužām jauks vakars. Ar Vinci noskatījāmies pāris filmas. Lai gan ļoti daudz pa vidam runājām par dzīvi. Tas jau filmu mirkļu iespaidā. Jauki un mierīgi, tieši kā priekš šāda rudens/ziemas vakara. Ieraudzīju šo te bildi, uzreiz kaut kā ļoti iepatikās. Atcerējos kā vienreiz Viņš piecēlās agrāk un atnesa man brokastis gultā. Es pat sākumā samulsu. Bet kopumā, tas viss bija tikpat mīļi, kā visas emocijas, ko izstaro šī tējas krūze.Cilvēki vienkārši daudzreiz aizmirst, kas tad viņu dzīvē, viņus patiesi dara laimīgus. Ir taču tik daudz patīkāmu sīkumu :) Jauku Jums vakaru mīlīši!

Otro dienu jau līst tik pretīgi un riebīgi, bet ar riteni tāpat gribas izbraukt kādu lociņu.

Phū, pēdējās asinsalanalīzes nodotas un pēdējā nauda iztērēta. Atliek gaidīt analīžu rezlutātes un tad jau sāksies cita, pieļauju, ka labāka un skaistāka un veselīga dzīve. Ņau, ņau. Blā, blā, blā! Vēl es sapratu, ka neciešu radio, man viņi ātri apnīk, vienīgais radio, kas man tiešām patīk ir Radio 101, bet auch, kā negribas tērēt netu, jo manā galā jau viņu neutver, jāklausās no netiem. Tad vēl jāsāk kaut kas darīt sakarā ar skolas darbiem. Šogad man viņu pāri galvai un vēl vairāk. Pirmo sāksu rakstīt to projektu. Lai gan domu, kā tādus prjektus raksta , vispaŗ nav. Nekas. Vispār priecājos, ka pa dienām uzspīd arī saule, tad nenāk virsū tas depresīvais garastāvoklis. Brr.
 P.S. Cik jauki dzirdēt viņa balsi. Vismaz pa telefonu. Un es tiešām priecājos, ka dzīvoju tādā komunikāciju laikā, kad ir skaips, telefons un visādas web kameras, nemaz negribu iedomāties, kā es izdzīvotu to laiku, kad būtu tikai vēstules...lai gan skaisti jau saņemt kādu vēstuli..

Izbraukājos mazos lociņus ar riteni. Uh! Nu tik laba sajūta! Pēc tam tāda brīvības un bezspēka sajūta. Lūk, jācenšas izbraukāties, kamēr vēl nav sniegs sasnidzis.
Vispār, jā, tas bija un IR man vajadzīgs...

Pīpoju un domāju par to, ka tiešām tā šejienes dzīvošanās jau gan ir izdevīga tomēr. Reāli visu nedēļu esmu izdzīvijusi ar piečuku, ko es reāli tērēju tikai cigarētm. Mājās gatavojot, nekas netiek pirkts veikalā. Jo visu atrodu mājās. Mhm. Bet vispār rudens kā rudens. Ir jau savi skumju stūrīši, kas pildās ar cerībām, ilgām pēc tuvuma un mīļuma.

Pilnīgs Mana Vīrieša trūkums organismā!
PMVTO.

Es jau biju aizmirsusi, kā tas ir, kad tikko izmazgātas drēbes, tiek iznestas žavēties svaigā gaisā. Kad apkārt virmo rudens smaržā un viņas plīvo vējā. Mājas. Diena ir burvīga. Man liekas, ka man te patiks. Ahh.