Nav · laiks. · Ir · tikai · mirkļi · – · ellišķi · sāpīgi · un · dievišķi · skaisti.

Dienas skrien kā stirnas pāri ceļam, ibio rio. Un neviļus man jau pavisam drīz jālido uz mājām. Vispār nesaprotu, kāds laiks Latvijā, jo braucot uz šejieni esmu paņēmusi līdzi vienu plānu ārjaciņu, ko nesāju arī vasarā. Pirkt taču negribu jaunu, jo mājās skapī stāv kādas trīs rudens jakas un mētelīši. Nu cerams, ka nebūs jau tik auksti, man nepatīk auksti. Man nepatīk, ka atkal jāatvadās, nepatīk, ka atkal jābūt vienai, nepatīk aizmigt vienai, nepatīk dzirdēt otra balsi telefona otrā galā un nepieskarties viņam. Ah. Saņemies! Nav jau vairs tik ilgi, skolu pabeigšu un būsim kopā forever and ever. Cheers!
p.s. Izklausās tik vienkārši. Ph.

A baigi dīvaini ir tas, ka viena nespēju ātri aizmigt, grozos, trinos, domāju, domāju, domāju, nolamāju sevi, ka par daudz domāju, tad sasmejos par sevi, atceros Viņu. Un čik pik, paliek labāk. Tad ir pagājusi kāda stunda un varu sākt domāt par to, ka acis krīt ciet. Bet, tajās dažās dienās jebšu gaužām īsajos Viņa atvaļinājumos šeit, es varu aizmigt vienā sekundē, tikai sataustot, sadzirdot Viņu sev blakus. Nu tas arī nav laikam tas labākais - aizmigt vienā sekundē. Tomēr tām kopā būšanas dienām jābūt KOPĀ :) tur it kā filmas kopā "paskatīties" cik nu mēs tur viņas līdz galam noskata mies :) un jā, bet tā vienkārši ir, jo ieplānot neko nevar, vienmēr viss rodas uz vietas, un tad, kad mēs esam kopā, es beidzot varu būt es, un man gribās tā vienkārši pieglausties, ierušināties azotē un aizmigt. Nu vienkārši just, ka ir kāds, kas silda un rūpējas. Jo, kad esi viens, tā visa taču nav. Un tas nav par sevi saprotams. Ehh. Miu.

The Cure man laikam vienmēr asociēsies ar vienu vienīgu personu, ar vismīļāko personu uz zemes ^^ :)
Aha, jā, jā :) Miuuuuuuuuuuuuš. Un cik labi, ka pa radio 101 viņi skan tik bieži, tad sanāk par mirklīti vairāk atcerēties par Tevi :)

Phū, pēdējās asinsalanalīzes nodotas un pēdējā nauda iztērēta. Atliek gaidīt analīžu rezlutātes un tad jau sāksies cita, pieļauju, ka labāka un skaistāka un veselīga dzīve. Ņau, ņau. Blā, blā, blā! Vēl es sapratu, ka neciešu radio, man viņi ātri apnīk, vienīgais radio, kas man tiešām patīk ir Radio 101, bet auch, kā negribas tērēt netu, jo manā galā jau viņu neutver, jāklausās no netiem. Tad vēl jāsāk kaut kas darīt sakarā ar skolas darbiem. Šogad man viņu pāri galvai un vēl vairāk. Pirmo sāksu rakstīt to projektu. Lai gan domu, kā tādus prjektus raksta , vispaŗ nav. Nekas. Vispār priecājos, ka pa dienām uzspīd arī saule, tad nenāk virsū tas depresīvais garastāvoklis. Brr.
 P.S. Cik jauki dzirdēt viņa balsi. Vismaz pa telefonu. Un es tiešām priecājos, ka dzīvoju tādā komunikāciju laikā, kad ir skaips, telefons un visādas web kameras, nemaz negribu iedomāties, kā es izdzīvotu to laiku, kad būtu tikai vēstules...lai gan skaisti jau saņemt kādu vēstuli..