Dienas skrien kā stirnas pāri ceļam, ibio rio. Un neviļus man jau pavisam drīz jālido uz mājām. Vispār nesaprotu, kāds laiks Latvijā, jo braucot uz šejieni esmu paņēmusi līdzi vienu plānu ārjaciņu, ko nesāju arī vasarā. Pirkt taču negribu jaunu, jo mājās skapī stāv kādas trīs rudens jakas un mētelīši. Nu cerams, ka nebūs jau tik auksti, man nepatīk auksti. Man nepatīk, ka atkal jāatvadās, nepatīk, ka atkal jābūt vienai, nepatīk aizmigt vienai, nepatīk dzirdēt otra balsi telefona otrā galā un nepieskarties viņam. Ah. Saņemies! Nav jau vairs tik ilgi, skolu pabeigšu un būsim kopā forever and ever. Cheers! p.s. Izklausās tik vienkārši. Ph. |
|
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |