Spītējot laikapstākļiem es tomēr saņēmos un izbraukājos ar riteni. Lietus lija tieši sejā, bet tik patīkami, apkārt viss tumšs, labi, ka mani nevīla atmiņa un es visas vietas no galvas zināju, jo laukā piķa melna tumsa. Lai netraucētu pārjiem mamma vēl iešķieba "zaļo" vesti, lai arī citi mani redz. Gan jau padomāja, ka ments ar ričāgu braukājas apkārt. bet kopumā sajutos kā dotos kādā ekspedīcijā. Jo peļķes, dubļi un vēl lietus, tas kopā radījā tādu ōsam sajūtu. Tagad visa slapja sēžu un baudu pēckustību sajūtu! |
Otro dienu jau līst tik pretīgi un riebīgi, bet ar riteni tāpat gribas izbraukt kādu lociņu.
|
Izbraukājos mazos lociņus ar riteni. Uh! Nu tik laba sajūta! Pēc tam tāda brīvības un bezspēka sajūta. Lūk, jācenšas izbraukāties, kamēr vēl nav sniegs sasnidzis. Vispār, jā, tas bija un IR man vajadzīgs... |