Spītējot laikapstākļiem es tomēr saņēmos un izbraukājos ar riteni. Lietus lija tieši sejā, bet tik patīkami, apkārt viss tumšs, labi, ka mani nevīla atmiņa un es visas vietas no galvas zināju, jo laukā piķa melna tumsa. Lai netraucētu pārjiem mamma vēl iešķieba "zaļo" vesti, lai arī citi mani redz. Gan jau padomāja, ka ments ar ričāgu braukājas apkārt. bet kopumā sajutos kā dotos kādā ekspedīcijā. Jo peļķes, dubļi un vēl lietus, tas kopā radījā tādu ōsam sajūtu. Tagad visa slapja sēžu un baudu pēckustību sajūtu!