Nav · laiks. · Ir · tikai · mirkļi · – · ellišķi · sāpīgi · un · dievišķi · skaisti.

Šodien dienas lielāko daļu esmu pavadījusi mācoties, vēl arī būs kāds laiciņš jāpaturpina. Mamma pat teica, ka šis esot jāieskrāpē sienā, kad viņa mani redz mācoties, ha.
P.S. Kaķim ir nolikt blakus krēsls manam datoragalda, lai viņš varētu būt blakus, jo redz es viņam neļauju gulēt uz klaviatūras. A tā skats diezgan smieklīgs, man liekas.
P.S. Vai tu re, pirmdienas vakars ir klāt. Rīt otrdiena. Un tad jau pēc, hmm, pēc četrām? Jā, četrām dienām es būšu tiiiiiiiiik laimīga. Varēšu sākt tā kārtīgi dzīvot. Miu.

Pīpoju un domāju par to, ka tiešām tā šejienes dzīvošanās jau gan ir izdevīga tomēr. Reāli visu nedēļu esmu izdzīvijusi ar piečuku, ko es reāli tērēju tikai cigarētm. Mājās gatavojot, nekas netiek pirkts veikalā. Jo visu atrodu mājās. Mhm. Bet vispār rudens kā rudens. Ir jau savi skumju stūrīši, kas pildās ar cerībām, ilgām pēc tuvuma un mīļuma.

Šeit es divu nedēļu laikā satieku variāk cilvēku, nekā Rīgā mēnešu laikā. Nu es pagaidām nesūdzos. Jāmēģina šitā noturēties vēl trīs nedēļas , tad viss būs ļoti, ļoti,labi.

Man patiešām vajag viskaut ko darīt, lai nebūtu laika aizdomāties par vienatni. Tāpēc es izmantošu to, kas man te ir dots, darbs NOn stop.