Nu ko.Ar veselību brīnumainā kārtā beidzot viss ok. Un šovakar esmu viena, grāmatu palasīju, tagad laiks X Factora atlasei, protams, bez Saimona vairs nav tas, bet nuuu, cilvēku stulbums tāpat nekur nepaliek. p.s. Jūtami laiks skrien vēja spārniem, drīz jau prom. Mhm.
|
Pīpoju un domāju par to, ka tiešām tā šejienes dzīvošanās jau gan ir izdevīga tomēr. Reāli visu nedēļu esmu izdzīvijusi ar piečuku, ko es reāli tērēju tikai cigarētm. Mājās gatavojot, nekas netiek pirkts veikalā. Jo visu atrodu mājās. Mhm. Bet vispār rudens kā rudens. Ir jau savi skumju stūrīši, kas pildās ar cerībām, ilgām pēc tuvuma un mīļuma.
|
Šeit es divu nedēļu laikā satieku variāk cilvēku, nekā Rīgā mēnešu laikā. Nu es pagaidām nesūdzos. Jāmēģina šitā noturēties vēl trīs nedēļas , tad viss būs ļoti, ļoti,labi.
|
Man patiešām vajag viskaut ko darīt, lai nebūtu laika aizdomāties par vienatni. Tāpēc es izmantošu to, kas man te ir dots, darbs NOn stop.
|
Es jau biju aizmirsusi, kā tas ir, kad tikko izmazgātas drēbes, tiek iznestas žavēties svaigā gaisā. Kad apkārt virmo rudens smaržā un viņas plīvo vējā. Mājas. Diena ir burvīga.
Man liekas, ka man te patiks. Ahh.
|