Šovakar sanāca gaužām jauks vakars. Ar Vinci noskatījāmies pāris filmas. Lai gan ļoti daudz pa vidam runājām par dzīvi. Tas jau filmu mirkļu iespaidā. Jauki un mierīgi, tieši kā priekš šāda rudens/ziemas vakara. Ieraudzīju šo te bildi, uzreiz kaut kā ļoti iepatikās. Atcerējos kā vienreiz Viņš piecēlās agrāk un atnesa man brokastis gultā. Es pat sākumā samulsu. Bet kopumā, tas viss bija tikpat mīļi, kā visas emocijas, ko izstaro šī tējas krūze.Cilvēki vienkārši daudzreiz aizmirst, kas tad viņu dzīvē, viņus patiesi dara laimīgus. Ir taču tik daudz patīkāmu sīkumu :) Jauku Jums vakaru mīlīši!
