Nav · laiks. · Ir · tikai · mirkļi · – · ellišķi · sāpīgi · un · dievišķi · skaisti.

īstais datums klauvēja pie tevis jau pašā rīta garumā ar maigu pieskārienu un saldu buču...
lai arī liekas, ka ir tik daudz, tā nav... tas ir tikai mūsu sākums.
Mūsu laimes sākums.

Ehh. Un šīs dienas asais vējš logā, liekas silts un maigs šodien,
Awwww.

Un saņemot viņa roku vakarā pirms aizmigšanas tu zini, ka nekur Viņš nepazudīs, 'bus tev klāt, liks pasmaidīt par varbūt tik nesmieklīgām lietām uz pasaules, ka sapratīs un aizstāvēs Tevi ik katrā tavā ikdienas solī.
Lūk, man ir viņš - kā pats Tu teiktu - laimīgā loze nepārdomātā loterijā.

Paldies par šiem 6mēnešiem. Un paldies par visiem nākamajiem :):p

ar basām kājām pa tikko nopļautu zāli, viņa gāja , liekot tik klusus un nemanāmus soļus, ka liekas, ka pat vējš viņu nejuta...
viņa sajutās tik brīva.
Un brīvības mirklis pazuda mūžībā.
Viņa atkal dzīvoja.
Pelēkajā pasaulē...

kad liekas, ka mākoņi virs meitenes galvas savelkas un kļūst tikai tumšāki, viņa ātri izskrēja no zaļās pieneņpļavas...uzvilka kājās savas kurpes un devās tālak...
trūka tikai pāris simts sekunžu , lai viņas plandošā kleitiņa , kas vēja pūsta veidoja skaistus volānus, kopā ar matu cirtām, kas maigi pieskārās viņas degungalam, izveidotu mūžības sajūtu viņas krūšu kreisajā pusē - sirdī...

līdz ar mašinas skaņu lielceļa malā, viņa sastinga... un atvēra uz mirkli puspievērtās acis pretī lielceļam... ceļmalu rotāja dažādu formu akmeņi, kas no tāluma līdzinājās kukaiņiem... meitene nebaidījās, un turpināja savu ceļu , jo kaut kur tai bija jāsatiek tās pāris sekundes laimes. Paejot pāris soļus uz priekšu, viņa atradās smilšainajā lielceļa malā...un nebija jāsaka vairs , un nebija jādomā uz kuru pusi tai jādodas...

Tur viņš stāvēja. Viņa atrada viņu. Acīs viņam mirgoja dzīves gudrība, kas lika meitenei piekļauties klāt tikai tuvāk.
Viņš elpoja mierīgi un maigi. Elpu pūzdams uz viņas kakla. Kā skudras no zaļās pļavas , meitene notrīsēja.
Tad viņš pacēla viņas galvu, kas bija mazliet apreibusi no laimes, un neko neteikdams, stipri piespieda to pie savējās, un meitene pirmo reizi dzīvē sajuta, kā divas sirdis sitas reizē...

Ceļš nebūt nebija beidzies, meitene joprojām skatās viņa pelēkzilajās acīs, un viņš joprojām elpo maigi un mierīgi...
Viņai joprojām ir basas kājas.. viņš joprojām tur to cieši pie sevis....

Viņi mīl.

jāsargās, tas dārgais , kas man ir !
:)

čušš...
gribu 26us. :)

mīlu.

Hmm, liekas, ka dienas nav bijis.
Vai arī tā ļoti ātri paskrēja.

Sapratu. Un labi palika.
Kad kāds saprot bez teikšanas, kad pēc laiciņa redz, tad
tas vien liek sirdij iepukstēties vēl straujāk.

:)
Tur jau ir tā māka mīlēt.
Saprast un piedot.

:*

joki. spoki.
bailes. joks ? nē, spoks ?
šodien sapratu, ka nu viss kas var notikt vienā apburošā pavasara dienā, arī notika.
Pareizi - vakardienas uztraucošās sajūtas, ko es es no rīta sapratu kā tīrāko sieviešu intuīciju.
Ehh. Nekas , ne darbs, ne slikts veselības stāvoklis man neatņēma iespēju ieelpot šodien pavasara gaisu, un izdzirdēt burīvīgo putnu čivināšanu , ha !

Diena. Un jau vakars. Sarunas.
ahh, palīdziet man izturēt šo dvēseles tumšo laiku. Un nozodziet man kārtējo baiļu sajūtu.
ēdiet, dzeriet , viena alga, vāciet tik prom..
man jau apnika.
pladies !

vislielākais paldies TEV. * **