Kā vēl tagad atceros vēl neseno eksāmenu Sociālajās deviācijās, kad man bija manāma pohiņa, kad sēdēju un skatījos pa logu uz kojām, jo galva bija pilnībā tukša, kā mēģināju kaut ko no dzīves, ne ar definīcijām, atbildēt uz tiem jautājumiem. Nu lūk, izgāju no kabineta, un domāju, ka nu tik būs smieklīgi, ka es no tiem 5iem maksimālajiem punktiem noteikti iegūšu vienu, nu par to, ka es kaut ko biju tur it kā uzskricelējusi, bet še tev, punktu vērtējumi atsūtīti uz epastu un es esmu trešā ar visaugstāko (protams, ka ne maksimālo :D) punktu skaitu. Nē, nu vispār īstenībā man trūkst vārdu. Bet nu jauki. Tā kā nenorakstu vēl sevi un šo eksāmenu. Trešdien izliek Luisā atzīmes, un tad varēšu sākt DZĪVOT! Juhu!