Nav · laiks. · Ir · tikai · mirkļi · – · ellišķi · sāpīgi · un · dievišķi · skaisti.

A vispār baigais vakars izvērtās, toč laikam sieviešu diena - malibu ar apelsīnu sulu - jau otrā glāze un pa TV - Twilight. Ko gan citu sieviete varētu vēlēties šajā dienā/vakarā/naktī? Āh, varbūt vīrieti, alkoholu un vienkārši kaislīgu seksu? Hmm, not bad, not bad. Diemžēl man būs jāiztiek ar pirmo variantu.

Ārprāts cik šovakar ir skaistas zvaigznes. Tā nu es stāvēju, pīpēju ikdienišķo vakara cigareti un atcerējos, kā mēs vasarā, trijatā sēdējām dārzos,dzērām, pīpējām zāli, pie jūras, vērojam zvaigžņu lietu un daudz, daudz filozofējām. Ah, tajā mirklī tas nelikās tik skaisti, kā tas liekas šovakar.

Skaists rīts. 8.martā jau tiku apsveikta tieši ap pusnakti, sasmaidījos un tad varēju saldi, jo saldi ierušināties migā un aizmigt. Šorīt jāpadomā, ko tādu supergardu varētu pagatavot vakariņās. Šādās dienās pat var piespiesties uz kaut ko vairāk. :)

Lai nu tur vai kā, bet gandrīz nedēļu atpūtos no internetiem, un vispār datora, TV un sazin kā cita vēl. Protams, tas viss nebija plānots. Atbraucu mājās, salasījos, kā pa šīm dienām visiem gājis. Vēl paspēju satikties ar Vinetu, māsīcu, pastaigāt par Galerijas Rīga jumtu, pavērot Rīgu tumsā un miglā, pabūt slimnīcā, vienā palātā ar trīs krievu tantēm, kas nepārtraukti ar mani gribēja runāt, saprast cik slimnīcas ir pretīgas un vēl, vēl, vēl citas nenozīmīgas lietas. Slēdziens ir viens - es gribu būt vesela, man vajag vairāk labus, sirdsmīļus, dvēseliski piepildītus cilvēkus blakus, man VAJAG MĪĻOTO VĪRIETI BLAKUS, nevis tikai dzirdēt viņa balsi telefona klausulē, man vajag lasīt. Un daudz. Un pats galvenais - mana dzīve sāksies tikai 2012. gada janvārī, pēc skolas beigšanas. Visas manas domas, sajūtas griežas tikai ap to laiku. Reāli, šobrīd tikai eksistēju. Dzīvošu pēc tam. Un laimīgi - man gribētos domāt.. Un vēl, es ļoti labi jūtos ar savu melno matu krāsu, bet vēl labāk es jūtos melnā apakšveļā, vai baltā. Nezinu kāpēc vispār to pateicu. Laikam dažreiz vienkārši nevajag meklēt atbildes uz katru muļķīgu jautājumu.

Bļāh, man dažreiz tā piegriežas interneti, ka traks var palikt.

Radiohead jaunā plate tiešām ir very , very nice ^^

Esmu noilgojusies pēc putnu čivināšanas un pavasara smaržas. Ļoti.

Pareiz, šodien svētki, pirmais ieraksts tapa 2008.gadā. Nevaru jau es te lepoties ar tik maz gadiem, citiem jau te daudz, daudz vairāk. Bet tomēr dažreiz liekas, ka esmu te diezgan ilgi un nekur arī netaisos pazust :)

Fuuuhj, izņēmu pīrsingu no mēles, un tagad ir tāda pretīga sajūta, it kā pus mēles nebūtu. Weeeh.

Aš sagribējās sevi pažēlot un uzdot mūžīgo neatbildamo jautājumu - kāpēc es? un kāpēc tieši man? Tagad viss būs atkarīgs no sava gribasspēka. Un bāc, pie sevis vienmēr biju domājusi, ka nu, ja jau man kādreiz kaut kas ar veselību būs ne tā, es gan varēšu par to cīnīties, lai tur vai kas.. a nav man tāds gribasspēks nu nav. Vēl nav. Bet būs. Jo tas tak viss priekš manis... manas dzīves. Ekk.

Fuck Valentines day. I got something better - Ballantine`s :D

A. ja tā nopietni! Tad pavisam noteikti - man gribas prom. Un pēc iespējas, jo ātrāk.

Varbūt tāpēc, ka man ir pārāk daudz ko teikt, un pārāk nesakarīgas domas, varbūt tāpēc - man nav ko rakstīt. Kaut kā tas viss nesakopojas viena skaidrā tekstā. Varbūt tam visam palīdzēs kāda filma un apziņa, ka gatavojas biezpiena torte ar avenēm.

UPD. un es tak noskatījos to Black Swan, a man patika. Aha, baigi.

Karsta vanna un Dubteps izglāba manu šodienu.

Bet nu ar sīčiem gulēt vienā gultā gan ir viens liels piedzīvojums. Vakarnakt gulēju ar mazo brāļadēlu, sen jau nebija pie manis ciemojies. Un tad viņš pa miegam tādas smieklīgas lietas runāja, kā, piemēram, ka viņš jau nekaujas, ka viņš nevienam nesita, pēc tam no rīta puses, šis pieceļas sēdus un stāsta ar acīm ciet, ka viņam taču ir tikai viena krāsas bundža, un, lai visi liekot viņam svētu mieru. Nu smieklīgi nu :)

Nu man tā sāk likties, ka man vajag sākt kaut ko darīt lietas labā. Savādāk man tie nakts murgi un mūžīgā neizgulēšanās sāks iespaidot mani tā pamatīgi. Riebjas!

Šīs pēdējas dienas ir pilnīgi waste of time. Un tas nežēlīgi sāk kaitināt. Tā pamatīgi. Jo tad uznāk tā vientulības un pamestības sajūta. Un + vēl tas, ka laiks ir pēc velna..brr. Nemāku sevi piespiest kaut ko darīt.