Nav · laiks. · Ir · tikai · mirkļi · – · ellišķi · sāpīgi · un · dievišķi · skaisti.

Tā bija skumjākā un reizē skaistākā grāmata, ko man ir nācies lasīt. Un pirmo reizi, grāmatu aizvēru, ar asarām acīs.

Man gribās rakstīt. Gribās katru dienu uzrakstīt, ko jaunu esmu šajā dienā piedzīvojusi. Bet es nevaru. Nevaru nekādīgi to visu ieģērbt vārdos. Atkal jau. Jā, es pārāk daudz lasu, un pārāk slikti guļu.
Un šovakar es mājās esmu pilnīgi viena pati. Nemaz negaidīju, ka man tas varētu tā patikt. Biju nogurusi no cilvēkiem.

Stāvēju ārā, pīpoju, vējš sitās gar mājas stūri un es sapratu, ka nenormāli gaidu, kad apkārt varēs just jasmīnu smaržu. Tā man liekas pati romantiskākā un svaigākā smarža pasaulē. Nu neviens zieds šo smaržu man, nevarēs aizstāt. Jā!

Beidzot varu atļauties kārtīgi paskumt. Grāmata izlasīta. Un laiks atbilstošs.

Vispār baigi žēl, ka es nebiju Latvijā, kad uzstājās DUB FX. Nekas, jo man liekas, ka Anglijā man ir/ būs iespējā vēl pabūt kādā viņa koncertā.

Vispār baigi. Pēc trīs nedēļu prombūšanas, esmu galīgi atrofējusi savas smadzenes laikam :D, jo sobrīd man vispār nav nekāds worries about life, about school. Un kā nevaru saņemties pieslēgties lietām, kas būtu uz karstām pēdām jāizdara, tā nevaru un negribu. Un pati par to tik smīnu.
Bet es tik klausos mūzikā un gaidu pavasari. Nu tak drīz jau tā kā vajadzētu atklimatizēties. Un vispār beidzot esmu sākusi lasīt grāmatas trešo daļu. Tik interesanti, ka divos vakaros izlasīju 300 lpp.

Hmm, otro dienu jau + 20. Iepriekšējās dienas jau arī nebija auksts, bet šis ir ūber silti. Hm, nemaz nebūšu pamanījusi, ka būs pagājušas jau 3 nedēļas šeit un jau pēc divām dienām būšu atpakaļ Latvijā. Br, nemaz negribas. Ai, kā negribas. Būs man bijušas kārtīgas brīvdienas ar visām iespējamajām brīvdienu lietām. Pats galvenais jau tā kopābūšana ^^

No visām tām kaudzēm ar vampīru filmām un seriāliem, es laikam par skaistāko un pievilcīgāko vampīru (vīrieti) atzīstu tikai vienu:


( Ian Somerhalder )

Pēc mazā, jaukā tusiņa dārzos, kad fonā spēlēja ģitāru un visi dziedāja, atcerējos savu jaunības ( khek ) grupu Staind. Un šovakar dīvains noskaņojums, to klausoties.
Atmiņas.

Ohh, pirmā varavīksne man šogad. Un tā pazūd jūrā. Skaisti jau gan.

"Atvaļinājums" tuvojas beigām. Jūtami. Te ir tik viegli - būt. Un pat nezinu vai tas viss tāpēc, ka vienkārši tālu no mājām, no Latvijas kā tādas, vai vienkārši tas viss tāpēc, ka rutīnu beidzot bija nomainījis, kas cits. Katrā gadījumā, zāles relaksācija man bija vajadzīga. Bija vajadzīga jūra, svaigais gaiss, bija vajadzīgas tās mazās ieliņas un narcišu lauki apkārt. Liekas, ka šeit es vienmēr atrodu atbildes uz visiem maniem eksistenciālajiem jautājumiem. Dīvaini, ka tieši prom no mājām, es beidzot varu redzēt, kas es esmu un, ko es gribu darīt šajā dzīvē. Bet kaut kā, nezin kāpēc, es to pēc laika aizmirstu. Un tas viss pierāda tikai to, ka no problēmām nevar aizmukt, tās vienmēr nāk līdzi, lai, kurā pasaules vietā tu būtu. Jo... daudzas nemaz nav tavas problēmas.
P.S. Pa šīm nedēļām būšu paspējusi nolūrēt, liekas, visus iespējamos vampīru seriālus xD un man nav ne nojausmas kāpēc tieši šos.

Ka es jums saku - sekss izglābs pasauli!

Un man ir ļoti, ļoti labi.
Pavasaris dara mani dullu!

Gribas tik pateikt, ka šodien bija skaista svētdiena. Paldies jāsaka manai supermāsīcai, kas vienmēr spēj pacelt garastāvokli ar vienkārši to, ka viņa ir ;)
Esmu tā, nu TĀ izstaigājusies, ka nupat vairs nespēju. Nesaprotu, kad krāmēt koferi, šovakar, vai rīt no rīta. Aj, no rīta. Nav spēka.

Aj, mīlīši, rīt lidoju baudīt dzīvi! ^^
Murr!

Seriāls novačots. Un pirmais vakars, kad nesaproti, ko tad īsti darīt. Liekas, ka pēdējo nedēļu es pati dzīvoju seriālā. Tāpēc no vienas puses ir ļoti jauki, ka tas viss beidzies. Tagad laiks jaunām, sen nebijušām un īstām sajūtām. Hm, laikam visvairāk tomēr pietrūkst, ieritināšanās kādam azotē, un samīļošanas. Tā vienkārši.
Ar mani taču vienmēr ir tik vienkārši.
Laikam pēcseriāla pārdomas, kas beigās izvēršas par savas dzīves pārdomāšanu.

Tā, domāju, ka seriālus vajadzētu aizliegt ar likumu. Vismaz man. Savādāk tā jau ir atkarība. Varbūt tāpēc, es tik tik dīvaini jūtos, varbūt tāpēc, ka atkal drīz būs pilnmēness, vai arī tas viss, ka es drīz dodos tur, kur pavasaris un mīlestība apkārt. Grūti to visu definēt. Bet varbūt šādas sajūtas ir vienkārši zāļu lietošanas blakusparādības.

Velns un elle ar tiem seriāliem. Man tiešām kaitina, kad nevar novilkto seriālu, tā vienkārši skatīties - tur vienu sēriju dienā. Nē, ir jānoskatās trīs, četras, piecas. Un tad jānoskatās sezonas pēdējā sērija, kamēr nākošā sezona tikai velkas. Aaaah. Un tā vēl pie tam ir tik sasodīti interesanta. ^^

Vispār šorīt jau piecēlos 7os no rīta, bet piespiedu sevi novārtīties pa gultu līdz 10iem. Tikko zvanīja brālis un teica, ka pēc 30 min jābūt gataviem - brauksim uz aizsnigušo pirtiņu cept desas. Jap, uz grila :D

Līdz ko tev ārsts uzstāda diagnozi un, lai uzlabotu savu veselības stāvokli, ir samērā krasi jāmaina dzīvesveids, tikai tad tu sāc nopietni apsvērt slimības nopietnību. Un tad tu izsērčo google.com visu par to, un sabīsties vēl vairāk, paspēj sevi 100 un vienu reizi ienīst, aprakt zem zemes utt. Bet tad tu paņem 25 minūšu garu un svaigu pastaigu, apkopo domas un sāc tam pieiet no reālās puses. Nevajag jau sākt čīkstēt un niķoties un bļaut, ka jūties tiešām slikti, nē, ne slikti, drīzāk bēdīgi. Nevajag. Bet gribās un ļoti. Dzīve taču nebeigsies no kaudzes izdzertu tablešu ikdienu. Drīzāk palīdzēs. Kha.

Tākš - ir laiks atzīties, ka man ir totāls mana vīrieša trūkums organismā! Visi ar to gavēni. Ir jau forši un tā, no kaut kā atteikties, bet manuprāt, es jau esmu pārāk ilgu laiku dzīvojusi gavēnī :D
Phuuu, laika atskaite ir sākusies, vēl 12 dienas! Wīii!