"Atvaļinājums" tuvojas beigām. Jūtami. Te ir tik viegli - būt. Un pat nezinu vai tas viss tāpēc, ka vienkārši tālu no mājām, no Latvijas kā tādas, vai vienkārši tas viss tāpēc, ka rutīnu beidzot bija nomainījis, kas cits. Katrā gadījumā, zāles relaksācija man bija vajadzīga. Bija vajadzīga jūra, svaigais gaiss, bija vajadzīgas tās mazās ieliņas un narcišu lauki apkārt. Liekas, ka šeit es vienmēr atrodu atbildes uz visiem maniem eksistenciālajiem jautājumiem. Dīvaini, ka tieši prom no mājām, es beidzot varu redzēt, kas es esmu un, ko es gribu darīt šajā dzīvē. Bet kaut kā, nezin kāpēc, es to pēc laika aizmirstu. Un tas viss pierāda tikai to, ka no problēmām nevar aizmukt, tās vienmēr nāk līdzi, lai, kurā pasaules vietā tu būtu. Jo... daudzas nemaz nav tavas problēmas.
P.S. Pa šīm nedēļām būšu paspējusi nolūrēt, liekas, visus iespējamos vampīru seriālus xD un man nav ne nojausmas kāpēc tieši šos.
