Nav · laiks. · Ir · tikai · mirkļi · – · ellišķi · sāpīgi · un · dievišķi · skaisti.

Vispār baigi. Pēc trīs nedēļu prombūšanas, esmu galīgi atrofējusi savas smadzenes laikam :D, jo sobrīd man vispār nav nekāds worries about life, about school. Un kā nevaru saņemties pieslēgties lietām, kas būtu uz karstām pēdām jāizdara, tā nevaru un negribu. Un pati par to tik smīnu.
Bet es tik klausos mūzikā un gaidu pavasari. Nu tak drīz jau tā kā vajadzētu atklimatizēties. Un vispār beidzot esmu sākusi lasīt grāmatas trešo daļu. Tik interesanti, ka divos vakaros izlasīju 300 lpp.

Hmm, otro dienu jau + 20. Iepriekšējās dienas jau arī nebija auksts, bet šis ir ūber silti. Hm, nemaz nebūšu pamanījusi, ka būs pagājušas jau 3 nedēļas šeit un jau pēc divām dienām būšu atpakaļ Latvijā. Br, nemaz negribas. Ai, kā negribas. Būs man bijušas kārtīgas brīvdienas ar visām iespējamajām brīvdienu lietām. Pats galvenais jau tā kopābūšana ^^

"Atvaļinājums" tuvojas beigām. Jūtami. Te ir tik viegli - būt. Un pat nezinu vai tas viss tāpēc, ka vienkārši tālu no mājām, no Latvijas kā tādas, vai vienkārši tas viss tāpēc, ka rutīnu beidzot bija nomainījis, kas cits. Katrā gadījumā, zāles relaksācija man bija vajadzīga. Bija vajadzīga jūra, svaigais gaiss, bija vajadzīgas tās mazās ieliņas un narcišu lauki apkārt. Liekas, ka šeit es vienmēr atrodu atbildes uz visiem maniem eksistenciālajiem jautājumiem. Dīvaini, ka tieši prom no mājām, es beidzot varu redzēt, kas es esmu un, ko es gribu darīt šajā dzīvē. Bet kaut kā, nezin kāpēc, es to pēc laika aizmirstu. Un tas viss pierāda tikai to, ka no problēmām nevar aizmukt, tās vienmēr nāk līdzi, lai, kurā pasaules vietā tu būtu. Jo... daudzas nemaz nav tavas problēmas.
P.S. Pa šīm nedēļām būšu paspējusi nolūrēt, liekas, visus iespējamos vampīru seriālus xD un man nav ne nojausmas kāpēc tieši šos.