Nav · laiks. · Ir · tikai · mirkļi · – · ellišķi · sāpīgi · un · dievišķi · skaisti.

Bļā, man vajag izārdīties, izsmieties, atpūsties no atpūtas, satikties ar kādu, ballēties, lietot daudz alko, vajag pohas, vajag cilvēkus un visvairāk par visu man toč, toč vajag joint'a terapiju - kādu mēnesi. Aaaaaaaaaa!

Es dažreiz aizmirstu apstāties un pavērot lietas sev apkārt, tāpat, kā sajust smaržas, kas liek taureņiem pa vēderu dejot... laiks skrien, bet tu esi ietīts tādā dzīves ritenī, ka atliek vien skriet pa apli. A dažreiz tak vajag, apstāties , ieelpot un sajust, ka esi cilvēks, kuram ir dota laime - būt un dzīvot..

Un vienīgais stulbums ir tas, ka esmu pilnīgi viena, bet šovakar tik ļoti velk uz kādu bundžu alkohola. Ehh.

A, gribās ta prom...

Man gribās rakstīt. Gribās katru dienu uzrakstīt, ko jaunu esmu šajā dienā piedzīvojusi. Bet es nevaru. Nevaru nekādīgi to visu ieģērbt vārdos. Atkal jau. Jā, es pārāk daudz lasu, un pārāk slikti guļu.
Un šovakar es mājās esmu pilnīgi viena pati. Nemaz negaidīju, ka man tas varētu tā patikt. Biju nogurusi no cilvēkiem.

Lai nu tur vai kā, bet gandrīz nedēļu atpūtos no internetiem, un vispār datora, TV un sazin kā cita vēl. Protams, tas viss nebija plānots. Atbraucu mājās, salasījos, kā pa šīm dienām visiem gājis. Vēl paspēju satikties ar Vinetu, māsīcu, pastaigāt par Galerijas Rīga jumtu, pavērot Rīgu tumsā un miglā, pabūt slimnīcā, vienā palātā ar trīs krievu tantēm, kas nepārtraukti ar mani gribēja runāt, saprast cik slimnīcas ir pretīgas un vēl, vēl, vēl citas nenozīmīgas lietas. Slēdziens ir viens - es gribu būt vesela, man vajag vairāk labus, sirdsmīļus, dvēseliski piepildītus cilvēkus blakus, man VAJAG MĪĻOTO VĪRIETI BLAKUS, nevis tikai dzirdēt viņa balsi telefona klausulē, man vajag lasīt. Un daudz. Un pats galvenais - mana dzīve sāksies tikai 2012. gada janvārī, pēc skolas beigšanas. Visas manas domas, sajūtas griežas tikai ap to laiku. Reāli, šobrīd tikai eksistēju. Dzīvošu pēc tam. Un laimīgi - man gribētos domāt.. Un vēl, es ļoti labi jūtos ar savu melno matu krāsu, bet vēl labāk es jūtos melnā apakšveļā, vai baltā. Nezinu kāpēc vispār to pateicu. Laikam dažreiz vienkārši nevajag meklēt atbildes uz katru muļķīgu jautājumu.