Lai nu tur vai kā, bet gandrīz nedēļu atpūtos no internetiem, un vispār datora, TV un sazin kā cita vēl. Protams, tas viss nebija plānots. Atbraucu mājās, salasījos, kā pa šīm dienām visiem gājis. Vēl paspēju satikties ar Vinetu, māsīcu, pastaigāt par Galerijas Rīga jumtu, pavērot Rīgu tumsā un miglā, pabūt slimnīcā, vienā palātā ar trīs krievu tantēm, kas nepārtraukti ar mani gribēja runāt, saprast cik slimnīcas ir pretīgas un vēl, vēl, vēl citas nenozīmīgas lietas. Slēdziens ir viens - es gribu būt vesela, man vajag vairāk labus, sirdsmīļus, dvēseliski piepildītus cilvēkus blakus, man VAJAG MĪĻOTO VĪRIETI BLAKUS, nevis tikai dzirdēt viņa balsi telefona klausulē, man vajag lasīt. Un daudz. Un pats galvenais - mana dzīve sāksies tikai 2012. gada janvārī, pēc skolas beigšanas. Visas manas domas, sajūtas griežas tikai ap to laiku. Reāli, šobrīd tikai eksistēju. Dzīvošu pēc tam. Un laimīgi - man gribētos domāt.. Un vēl, es ļoti labi jūtos ar savu melno matu krāsu, bet vēl labāk es jūtos melnā apakšveļā, vai baltā. Nezinu kāpēc vispār to pateicu. Laikam dažreiz vienkārši nevajag meklēt atbildes uz katru muļķīgu jautājumu.