Nav · laiks. · Ir · tikai · mirkļi · – · ellišķi · sāpīgi · un · dievišķi · skaisti.

Uzdāviniet man vienu, garu dienu SPA salonā. Gribās kaut vienu dienu tikai sev. Lai ap manu čubinās, rūpējās un sadod milzum daudz enerģijas.
Kaut vienu tādu dienu.

Hm, sāp kakls, nepatīk man tā sajūta. Tāda nekāda. Lietus skaisti nolija, laukā svaigums un smarža. Jā, un uzreiz man arī miega vilnis klat. Būtu tak vismaz kāda jauka filma, ko paskatīties, bet nē, nav jau. Slinkums laikam.

Depression, depression, depression leave me alone , please!

A, gribās ta prom...

Kaut kad pirms 18iem beidzot skatīties filmu, hm, laikam saucās Just Go With It. Bija jauka, tieši tika jauki, lai gulšņājot un atpūšoties, baudītu.
Pēc tam negaidīti piezvanīja Edgars, izgājām baudīt pavasari uz parku, sanāca izbaudīt to līdz kādiem plkst.23. Un tgd mājās - svaiga gultas veļa. Un padomā varbūt arī kāda filma.
Aj, vispār, vispār...

Beidzot esmu normāli izgulējusies. Nebija karsti, bija pat ērti. Izsapņojos labus sapņus. Un piecēlos jau pēc 7iem. Atbraucu uz dzīvokli, nav vairs auksts, tātad dzīvot var. Aiz loga jau kastanim zaļas lapas, tālumā jau zied koki. Jā! Sākas pavasaris, ko es mīlu.
Dīvaini, ka tā var - izsapņot visus sliktumus un piecelties ar svaigu galvu.

A vispār, pēdējā laikā baudu vakarus ar šādu skatu no pirmā stāva terases. A tad gan, klausos putnu dziesmās un domāju dzīvi..

Ārā tik foršs, ka palikās skumji.

Vispār tagad esmu uzsākusi jaunu terapiju - Baha ziedu terapiju. Tad jau redzēs, kas un kā.
Bet vispār, jāatrod uz terases vieta, kur spīd saule, nepūš vējš, un jāuzsmēķē.
Šonakt atkal slikti gulēju, par karstu man te.

Tas nu galīgi nav forši. Nav forši, ka ārā ir siltāks nekā manā istabā. Ahh. Auksts, pēc velna auksts.

Tikko noskatījos filmu 127 hours. Sākumā likās, ka nebūs nekā īpaša, bet beigās jau sanāca pavisam cits vērtējums. Ahhh. Baigā filma.

Tā kā mājās normāls aukstums, atbraucām dzīvoties uz pirts mājām. Normāli uznācu augšā, ierūmeju datoram vietiņu, pieslēdzu netu. Siltums tāds, ka var sēdēt šortos un maiciņā, pa kreisai rokai milzīgas stikla durvis, aiz tām dīķis. Blakus piparmētru tējas krūze. Jā, tik omulīgi, pat tik omulīgi, lai šeit dzīvotos viena.

Tas jau sen zināms, ka vajag pierakstīt savas receptes, lai vismaz zinātu, kā to ēdienu pagatavot tieši tādu pašu pirmo reizi. Bet nē, es to nedaru, esmu pārāk slinka. A, bet katru reizi, kad pagatavoju, ko tik lielisku, pie sevis nodomāju - nē, šoreiz jāpieraksta. Hmm.

Vakarnnakt sapnī biju Parīzē. Es tur tā sēdēju uz soliņa, pie Eifeļa torņa. Spīdēja saule, es runāju pa telefonu. Un biju pilnīgi viena pati.Sajūtas bija dīvainas. Un vispār pirmo reizi es tik skaidri sapņi redzēju un apzinājos, kādu vietu. mhm.

Man, liekas, ka tā topoša princese Keita, vai kā viņu tur sauc, noteikti būs sadzērusies nervu zāles, lai šo dienu izturētu. Nuu, vismaz vajadzētu.Kh.

Piecēlos un sapratu, gribu pankūkas, tās, kas plānās, tām, kurām iekšā kaut kas!

Drausmīgākais PMS, kāds man ir bijis pēdējo gadu laikā. Visi kaitina, tā vien gribas visiem pateikt, lai liek man man mieru. Brr! Šausmas. Nabaga cilvēki, kas mani spēj izturēt.
Nez, varbūt vēl tā grāmata, ko šorīt pabeidzu lasīt. Nez.

Phh, kaut ko meklēju pa 1188.lv un pēkšņi iedomājos, nez es sevi varu atrast iekš šī portāla? Un iedomājieties, varu gan! Un tad es domāju, bet kā pie velna.. un atcerējos, ka kaut kad sen atpakaļ, man zvanīja laipnā dāma no 1188 un prasīja vai es gadījumā negribu, lai mani un manu adresi tur publicē, ja nu gadījumā, kādām nav mans mob. nr. vai adrese, un viņš vēlas mani sameklēt, tad viņiem būs pieejama man informācija. Nu vai kaut kā tā. Protams, es jau par to biju aizmirsusi.. līdz šim brīdim. Phh.

Es dievinu līst gultā un iemigt, kad tikko ir nomainīta gultas veļa. Mmm. Šoreiz man tā būs balta ar sarkanām magonēm. Gulēšu magonēs. Tas piestāv šodienai.