Nav · laiks. · Ir · tikai · mirkļi · – · ellišķi · sāpīgi · un · dievišķi · skaisti.

Esmu šeit jau otro nedēļu, bet tikai šodien jūtos labi - veselības ziņā. Beidzot, jo nesaprotu, kāpēc man ir jāslimo tieši šeit, tieši, kad esmu kopā ar Mīļumu, nevis tad, kad es esmu viena Latvijā.
Bet vispār - laiks skrien, tiešām skrien. Un man tas besī.

Galīgi neiet ar veselības uzlabošanu. Pieceļos un liekas, ka ir vēl sliktāk nekā vakardien. Aj.
upd. b** atkal angīna. Un kā, lai to ārstē šeit?

Forši jau trešo rītu piecelties pilnīgi slapjai. Un pats galvenais, ka istabā nav karsts vispār. Bet nu neko, vakardien vakarā izdzēru divas milzīgas megakrūzes balzāmu ar upeņu sulu. Nezinu vai galva griezās tāpēc, ka dzeru arī antibiotikas, vai es netīšām pielēju nedaudz vairāk balzāma, kā vajadzētu. Nu nez, nez. Bet vispār man bija trīs cilvēki kam prasīt, kā veiksmīgāk cīnīties ar šo "ūberjauko" slimību, un tad nu sadarīju visu ko katrs pateica, tāpēc nav ne mazākās nojausmas, kas ir tas no kā man šorīt ir nedaudz labāk. :)
Vo, viss, vairs nevaru. Grūši rakstīt.

Labrīt angīna, labrīt neēšanas un nedzeršanas period! Fuck, Furck, Fuck!

Baigi forši, domāju, ka esmu tikai apslimusi, bet nu 40 grādu temperatūra, man nav bijusi, vismaz manā apzinātajā vecumā. Normāli mani sašpricēja un še tev, vismaz tagad tikai 38 grādi. Bet kopumā sajūta bija tāda, ka toč, toč būtu kaut ko salietojusies. A vispār šausmīgi piekusu šo visu uzrakstīt, nav spēciņa..ekk.

Hug me*

Līdz ko tev ārsts uzstāda diagnozi un, lai uzlabotu savu veselības stāvokli, ir samērā krasi jāmaina dzīvesveids, tikai tad tu sāc nopietni apsvērt slimības nopietnību. Un tad tu izsērčo google.com visu par to, un sabīsties vēl vairāk, paspēj sevi 100 un vienu reizi ienīst, aprakt zem zemes utt. Bet tad tu paņem 25 minūšu garu un svaigu pastaigu, apkopo domas un sāc tam pieiet no reālās puses. Nevajag jau sākt čīkstēt un niķoties un bļaut, ka jūties tiešām slikti, nē, ne slikti, drīzāk bēdīgi. Nevajag. Bet gribās un ļoti. Dzīve taču nebeigsies no kaudzes izdzertu tablešu ikdienu. Drīzāk palīdzēs. Kha.

Aš sagribējās sevi pažēlot un uzdot mūžīgo neatbildamo jautājumu - kāpēc es? un kāpēc tieši man? Tagad viss būs atkarīgs no sava gribasspēka. Un bāc, pie sevis vienmēr biju domājusi, ka nu, ja jau man kādreiz kaut kas ar veselību būs ne tā, es gan varēšu par to cīnīties, lai tur vai kas.. a nav man tāds gribasspēks nu nav. Vēl nav. Bet būs. Jo tas tak viss priekš manis... manas dzīves. Ekk.

Pie velna šitā saslimt uz dienām trijām, un tā pa kārtīgo. Fuj. Cik jauki, ka šodien ir daudz, daudz labāk. Un cik "labi" , ka arī ir daudz, daudz jāmācās. Uhh.