Nav · laiks. · Ir · tikai · mirkļi · – · ellišķi · sāpīgi · un · dievišķi · skaisti.

Tā, datoru Māris atbrauks mēģināt salabot tikai rītdien, bet labi, ka mamma bija tik mīļa un ļāva nočiept no darba viņas datoru. Vispār mājās auksts, tāpēc labprātāk laiku pavadu laukā, nevis savā istabā. Vispār kaut kā nesanāk aklimatizēties, joprojām. Pofig visu, man ir grāmata, ko lasīt, un še kur re kur, kaut kad iznāks Holivudas versija Meitene ar pūķa tetovējumu. Jā, un atkal meitene, nevar ne tuvu līdzi manam saskatītajam tēlam, bet tas jau tikai loģiski.
Re izrādās savā miestiņā var dabūt zāli, tik man jau protams, negribas tā vienkārši iet un prasīt, un tad vēl domāju, kur tad es tā viena pīpēšu to zāli, nebūs jau vairs tik funny.
Baigs rudens...

Ja jau rīt ir jālido prom, tad tagad tinam kāsīšus, sabāžam somās aliņus, paņem segas, ejam uz parkiem sagaidīt, kad saule rietēs un galva griezīsies tai līdz. Daudz, daudz. GO!

Dienas skrien kā stirnas pāri ceļam, ibio rio. Un neviļus man jau pavisam drīz jālido uz mājām. Vispār nesaprotu, kāds laiks Latvijā, jo braucot uz šejieni esmu paņēmusi līdzi vienu plānu ārjaciņu, ko nesāju arī vasarā. Pirkt taču negribu jaunu, jo mājās skapī stāv kādas trīs rudens jakas un mētelīši. Nu cerams, ka nebūs jau tik auksti, man nepatīk auksti. Man nepatīk, ka atkal jāatvadās, nepatīk, ka atkal jābūt vienai, nepatīk aizmigt vienai, nepatīk dzirdēt otra balsi telefona otrā galā un nepieskarties viņam. Ah. Saņemies! Nav jau vairs tik ilgi, skolu pabeigšu un būsim kopā forever and ever. Cheers!
p.s. Izklausās tik vienkārši. Ph.

Life
Life is a challenge
Life is a gift

Life is a chance
Life is a tragedy
Life is lonely
Life is pain

Life is full of frustration
Life is a mystery
Life is love
Life is made of hurt

Life is not a bed of roses
Life is a dance for you to dance
Life is every state of mind
What is life?

Life is a puzzle, solve it
Life is full of unexpected
Life is unexplainable

Life.

/Maria Luisa Taylor/

Hm, latviešu meitene, kas dzīvoja kopā ar mums mājās, šodien ar džeku aizbrauca uz Franciju. Aizgāja no darba, un visu savu iedzīvi, kas bija 2 gados iekerāts salika lielā mugursomā un koferī. Pati teica, ka dīvaini.
Šodien istabā vācas iekšā Megana. Un vispār dīvaini tāpat. Arī man draud krāmēšanās, tikai man tas būs pēc laiciņa un no mājām. Bet vispār, šodien saņemšu savas 200 bildes. Nu tā, kā uz rokām. Apskatāmas, un tādas, lai ir ko likt albūmā. Un nākoš5den jau Latvija. Kaut kā grūti būs, jo ielidoju 5dien vakarā, tad aš gulēt un agrais rīt, jo jābrauc uz skolu. Kur nu vēl ātrāku un jaukāku, phh, atklimatizēšanos. Un es jau zinu, ka mani sagaida tās cilvēku "happy faces" NOT! Man tā vienmēr, tas viss tik jūtami - nu tā kultūras atšķirības uz pieklājību. Tomēr jau pierod, ka tev atvainojas par visu. Un tomēr apnīk arī. Aj.

Sen nebiju tā raudājusi.
Sen nebiju raudājusi vispār.

Par tiem, kuri mums vairs un nekad nebūs blakus.
Nekad.

Tas seriāls tiešām iedzīs mani kapā. Pie velna, kā man viņš patīk. Varu smieties un varu raudāt. Jā.

Pagriezām matraci otrādāk, jo savādāk vairs nebija jauka gulēšana, jo viena puse tā it kā mazlietiņ ieplīsusi, tad nu šorīt, sūcot paklāju, pie matrača atrodu 8 GB flešu, vakardien atradām naudu, un šovakar mīļums atrada flešu 2GB, 8GB atmiņas karti fočikam, un auskaru. Auskars tāds foršs, bet otra ta nav. Dauzu, dauzu to matrača malu, bet kā nekrīt tā nekrīt laukā. Tagad nevaru saprast, moš tur milijons vēl paslēpts ir. phhhhh.
*sasmējos*

Nu ko.Ar veselību brīnumainā kārtā beidzot viss ok. Un šovakar esmu viena, grāmatu palasīju, tagad laiks X Factora atlasei, protams, bez Saimona vairs nav tas, bet nuuu, cilvēku stulbums tāpat nekur nepaliek.
p.s. Jūtami laiks skrien vēja spārniem, drīz jau prom. Mhm.

Galīgi neiet ar veselības uzlabošanu. Pieceļos un liekas, ka ir vēl sliktāk nekā vakardien. Aj.
upd. b** atkal angīna. Un kā, lai to ārstē šeit?

Šodien ļoti, nu tā, ka tiešām ĻOTI sāpīgi un dziļi iegriezu ar nazi pirkstā. Labi, ka tas notika virtuvē pie izlietnes. Es gan labāk būtu izvēlējusies sagriezt nazi ar superasu nazi, nevis ar gandrīz trulu. Pār brīnumu es pat neeispiedzos, bet palekties palecos - aiz sāpēm.
Bet viss labs, kas labi beidzas, dāvana māsīcai pabeigta un sen kā jau pie jubilāres istabā :)
Nezinu, kas ir labāk saēnmt pārsteigumus vai tos radīt. Abpusēji laikam. Jādodas uz veikalu, lai vēlāk varētu našķoties ar karstmaizītēm.

Iečekoju jauno "lekciju sarakstu", ja to tā var nosaukt vispār, labi sanāk, 16.09. ielidoju LV , tad 17.09. man uzreiz ir 2 lekcijas pie Leitāna kunga, rotas, rotas, rotas, un tad ievadlekcija pie Raževas par valsts eksāmenu, nākošā reize, kad man ir pēdējās divas lekcijas ir 15.10. oktobris un that's it!
p.s. Protams, prieks ir daudz mazāks, ka iedomājies, ka pārējā laika posmā man ir jāraksta diplomdarbs. Phē.
p.s. Beidzot sagaidīju māsīcu, lai varētu skatīties Californication.

Vakardien visiem (t.i. abiem maniem biedriem) bija brīva diena, līdz ar to nolēmām beidzot visi kāpt kalnā, šoreiz otrā. Sapakojām somas, nopirkām aliņus, snekus un devāmies ceļā. Nu nez, labi, ka viņi mani paceļam kaut kur neatstāja, jo tiekot līdz kalna pusei, likās, ka plaušas atteiksies darboties :D lūk, ko nozīmē pīpēt un gandrīz neko nedarīt. Nu bet labi, tikām kalnā, ar čīkstēšanu, bet oj,oj, tas bija tā visa vērts. Acīm bija redzams viss - neticamais.

Tākš. Pēc 10 dienām man būs brilles gatavas. Finally, jo man jau sen vajadzēja saņemties, tik Latvijā par to, kā neaizdomājos. Mīļums burtiski piespieda aiziet pārbaudīties, tas nekas, ka jāmaksā biki dārgāk. Redze tiešām bija manāmi pasliktinājusies, un tagad brilles būs jānēsā visu laiku. Samērīju tūkstoti ar rāmīšiem, līdz beidzot piekritu vieniem. Būs nepierasti, bet ah, cik laba sajūta bija redzēt! Kā arī piereģistrējos jaunajam studiju semestrim, un dīvaini, ka tas būs pēdējais pusgads. Jūtami tuvojas tas laiks, kad braukšu back uz nenoteiktu laiku...

Bet vispār tā tak nevar būt, ka gandrīz mēnesi neko neesmu uzrakstījusi, lai gan pirms aizmigšanas tādi zvērīgie teksti lien laukā, bet ir tik labi un ir tāds slinkums sēsties pie tā datora un rakstīt. Vai arī, izlasot nākošajā dienā, diezin vai es pati saprastu vairs to domu xD. Bet baigi labi, ka man šodienas lanča laiks tika iedots brīvs, varēja aizčāpot uz veikalu, lai iegādātos aksesuārus šī vakara 70., 80., 90., gadu ballītei. Un jā - man FOLK WEEKS sākas ar šodienu, kamēr pārējie tūkstoši šeit jau svinās no pagājušās 5dienas. Un vispār, for fuck sake, jau 3.augusts, tas nozīmē tikai vienu, jau drīz atkal prom. Bet ir jau labi, pat pārāk labi! Bet kamēr es atkal taisos uz darbiņu, sadošu visiem saviem cibiņiem milzu bučas un hagus, un teikšu cheers! Tas atgādinājumam, ka es vēl te esmu un ikdienas sekoju jums līdzi :P

Te nu gan vasaras nav nekādas, pārsvarā ir apmācies un grādi kādi 17mit, pēc Latvijas karstuma, man te pat ir auksti. Bet vispār gribēju pateikt, ka esmu dzīva, jo jūs noteikti, ka skumāt pēc manis :D :P Un to ka, viss ir brīnišķīgi. Un vēl to, ka kāzas bija kaut kas ļoti, ļoti skaists, nebiju vēl tādas kāzās bijusi. Un to, ka tiešām zāle ārstē visu :) kh.

Omg, omg, omg, nogaliniet mani kāds. Maigi.
Vakarnnakt bija tik karsts, gulējusi esmu, labi, ja kādas 3 h stundas. T.i no vietas. Pirmo reizi riktīgi murgoju. Ar normāliem specefektiem, un bailes bija tik īstas. Bet sīcis man no meža atnes meža zemenītes, un uzdāvināja sarkano āboliņu pušķīti. Kas no viņa puses bija wow. Bet, man ir palikuās trīs dienas, lai piebigtu prakses atskaiti, kas nemaz nav tik vienkārši, kā bija plānots sākumā. Brr. Tik grūta, grūta nedēļa.

Āpāc,āpāc kā es sagribēju jaunu tattūuuu.Brr.

Un mamma mani šodien pameta un aizbrauca uz pirti, labi, ka tā, jo šaubos, ka viņa gribētu visu dienu skaļi klausīties manu mūziku. Jo man šodien gribas to darīt daudz un skaļi, skaļi.

Bāaaciņš. Tāds noguriens. Jāsagaida Vincis, un kārtējo reizi jāaizbrauc iekarot parks, šovakar gan kōlas vietā būs aliņš. Rītnakt abas, kā vienas palikdamas, dzersim ābolu pīrāgus. Daudz. Lai pēc tam var iet uz zaļumballi un normāli iesmiet.