Nav · laiks. · Ir · tikai · mirkļi · – · ellišķi · sāpīgi · un · dievišķi · skaisti.

Hm, latviešu meitene, kas dzīvoja kopā ar mums mājās, šodien ar džeku aizbrauca uz Franciju. Aizgāja no darba, un visu savu iedzīvi, kas bija 2 gados iekerāts salika lielā mugursomā un koferī. Pati teica, ka dīvaini.
Šodien istabā vācas iekšā Megana. Un vispār dīvaini tāpat. Arī man draud krāmēšanās, tikai man tas būs pēc laiciņa un no mājām. Bet vispār, šodien saņemšu savas 200 bildes. Nu tā, kā uz rokām. Apskatāmas, un tādas, lai ir ko likt albūmā. Un nākoš5den jau Latvija. Kaut kā grūti būs, jo ielidoju 5dien vakarā, tad aš gulēt un agrais rīt, jo jābrauc uz skolu. Kur nu vēl ātrāku un jaukāku, phh, atklimatizēšanos. Un es jau zinu, ka mani sagaida tās cilvēku "happy faces" NOT! Man tā vienmēr, tas viss tik jūtami - nu tā kultūras atšķirības uz pieklājību. Tomēr jau pierod, ka tev atvainojas par visu. Un tomēr apnīk arī. Aj.

Tākš, jāapēd saldējums ar upeņu ievārījumu, tad gan jāvelk nost pidžāms un jāsāk kaut kas darīt. Draudziņi šodien mani pametuši, tad nu jāizklaidējas vienai. Šodien vēl jāpatīra māja, jāsalasa pēdējās mantas un tad jau jāpašivierējas pie plīts un jāpagatavo kāds gardums vakariņām.

Es tomēr nesaprotu, kur var sakrāties un apaugt ar tik daudzām mantām, jo tagad, kad atkal jāprāvacas, man ir kādi 5ci maisi, ko izmest laukā! Nu tik daudz kas feins un lādzīgs arī, kas no darbeļiem un skolas palicis, bet nav ko žēlot, nu nav, tāpat tas viss apputētu ar putekļiem un būtu plauktiņā pie sen aizmirstajām mantām...
Nu neko, kaut kāds skumjais garastāvoklis atnāca, kā jau vienmēr, kad atkal jāprvācas. Cilvēki, tomēr ļoti pierod pie apkārtnes, kurā dzīvē, pie cilvēkiem, kurus satiec katru dienu, bet jāsaņēmās, jo vietā nāks atkal kas jauns.

Vispār šodien ir kolosāla diena, bet mēs te nīkstam putekļos, starp maisu kaudzēm. Mjau!